Tags: Чань

lz

Sestā Patriarha Altāra Sūtra (17-21)



Сутра Помоста Шестого Патриарха (параграфы 17-21)



Iepriekšējās daļas / Предыдущие части:
  Sestā Patriarha Altāra Sūtra / Сутра Помоста Шестого Патриарха


...

§ 17. Labie viedie draugi! Manos Dharmas vārtos kopš vissenākajiem laikiem un līdz pat šim brīdim viss balstās uz "ne-domu" (ķīn. u niaņ) kā galveno mācības principu (ķīn. dzong), uz ārēju pazīmju neesamību (ķīn. u sjān) kā substanci un uz "ne-piesaistīšanos" ("atbalsta neesamību") (ķīn. u džu) kā pamatu-sakni (ķīn. bēn).

Kas ir "pazīmju neesamība"? "Pazīmju neesamība" ir, atrodoties starp [lietu ārējām] pazīmēm, nepiesaistīties šīm pazīmēm. "Ne-doma" nozīmē, iegremdējoties domāšanā, nedomāt. Un "ne-piesaistīšanās" ("atbalsta neesamība"), kas ir cilvēka sākotnējā daba (ķīn. bēn sjin).

Secīgajai domu plūsmai nav jāapstājas un jāaizkavējas ne pie kā; iepriekšējām domām, šā brīža domām un nākotnes domām, domai pēc domas jāseko citai pēc citas bez pārtraukumiem. Tiklīdz viena doma tiek pārtraukta, dharma-kaja31 atiet no rūpa-kajas.32 Tekošajā domāšanas procesā nav jāapstājas ne pie vienas lietas, jo, tikko kaut viena doma aizkavējas, tā visa tai sekojošā domu plūsma tiek aizkavēta un izraisa piesaistišanos. Bet, ja, iegremdējoties visās lietās, secīgā domu plūsma neaizkavējas ne pie kā, tad piesaistīšanās nebūs. Tāpēc "ne-piesaistīšanās" ("atbalsta neesamība") ir pamats.

Labie viedie draugi! Ārēji nepiesaistīšanās [ārējām] pazīmēm ir "pazīmju neesamība". Tiklīdz jūs atsaistāties no pazīmēm, jūsu paša dabas substance attīrās (ķīn. cjīn dzjin). Tāpēc "pazīmju neesamība" ir substance.

Nokļūstot visās situācijās, nepiesārņoties (ķīn. bu žān) – to sauc par "ne-domu". Savās domās atraisieties no [ārējiem] apstākļiem; atrodoties lietu vidū, neradiet domas par tām. Ja jūs nedomāsiet par visām lietām, tad visas domas tiks atmestas. Un, kad [diskursīvā] domāšana pārtrūks, jūs vairs nepārdzimsiet citās vietās.

Ceļu studējošie! Nepieļaujiet paviršību un vieglprātīgu attieksmi pret mācības būtību (ķīn. fa ji). Tas vēl nebūtu nekas, ja jūs maldinātu tikai paši sevi, bet ir daudz ļaunāk, kad jūs iedvesmojat uz kļūdām citus. Tomēr daži cilvēki ne tikai maldās paši un neko nesaprot, bet vēl arī ceļ neslavu Sūtru mācībai (ķīn. dzjīn fa)

Tieši tāpēc "ne-doma" ir noteikta kā mācības galvenais princips. Tā kā maldu aptumšotie cilvēki domā, balstoties uz [ārējiem] apstākļiem, [tāda veida] domāšana rada maldīgus uzskatus, visdažnedažādākās aizraušanās, kopā ar to izraisītajām aplamajām darbībām, un visādas muļķīgas domas. Tas viss rodas no šāda veida domāšanas. Tādēļ, šajos mācības vārtos "ne-doma" ir noteikta kā galvenais princips.

Šīs pasaules cilvēki! Atsakieties no maldīgiem uzskatiem, neradiet maldīgas domas! Taču, ja nebūs domu, tad arī "ne-doma" netiks radīta. "Ne" nozīmē – "nav" kā? "Doma" nozīmē – "doma" par ko? "Ne" nozīmē atteikties no visu pasaules pieķeršanos pazīmju dualitātes. "Doma" nozīmē domāt tathātas (īstās realitātes, ķīn. džēn žu, sanskr. bhūta-tathātā) sākotnējo dabu.

Tathāta ir domas substance; doma ir tathātas funkcija. Ja jūs ļaujat domām augt no savas sākotnējās dabas līmeņa (no īstās realitātes–tathātas līmeņa), tad lai arī jūs redzat, dzirdat, saprotat (apzināties) un zināt, - jūs nepiesārņojaties ar [ārējiem] apstākļiem (objektiem) un vienmēr esat pilnīgi brīvi. "Vimalakirti sūtrā" ir teikts: "Ārēji spējiet labi atšķirt visas dharmu pazīmes, bet iekšēji neatkāpieties no pirmprincipa."33

§ 18. Labie viedie draugi! Šajos mūsu mācības vārtos "sēdošā meditācija" (ķīn. dzuo čaņ; jap. dza dzen) savā būtibā nav ne apziņas vērošana, tā ne tīrības vērošana un nevar arī teikt, ka tā būtu [pilnīgs] nekustīgums.

Ja runājam par apziņas vērošanu, tad apziņa jau sākotnēji ir iestigusi maldos, bet maldi līdzinās ilūzijai, tāpēc vērot nav ko.

Ja runājam par tīrības vērošanu, tad cilvēka daba jau ir sākotnēji tīra, bet maldīgu domu dēļ tathāta tiek aizēnota. Taču, kad jūs atbrīvojaties no maldīgām domām, jūsu sākotnējā daba izpauž savu tīrību. Neredzēt to, ka paša daba ir sākotnēji tīra un uzbudināt savu apziņu ar tīrības vērošanu nozīmē aptumšoties ar tīrību. Tā kā nevienam no maldiem nav reāla pamata, tad acīmredzams, ka viss, ko jūs vērojat, ir ilūzija.

[Patiesajai] tīrībai nepiemīt ne formas, ne pazīmes, bet daži cenšas noteikt tīrības pazīmes un apgalvo, ka tā arī ir augstākā pašpilnveidošanās praktika (ķīn. gōng fu). Cilvēki, kuri ir pieturas pie šādiem uzskatiem, rada šķēršļus savai sākotnējai dabai un sasien sevi ar tīrību.

Ar nekustīgumu savukārt ir jāsaprot paša dabas stabilitāte (pastāvīgums), kad cilvēks nepievērš uzmanību citu kļūdām un trūkumiem. Maldos nonākušie cilvēki, lai arī viņu pašu ķermeņi nekustīgumu ir sasnieguši, kolīdz atver muti, tā uzreiz sāk runāt par labo un slikto citos cilvēkos, bet tas ir Ceļa-Dao pārkāpums.

§ 19. Šajos mācības vārtos "sēdēt" (ķīn. dzuo) nozīmē to, ka nav nekādu šķēršļu un ka domas (uztraukums) nerodas ne pie kādiem ārējiem apstākļiem un nosacījumiem.

Meditācija (ķīn. čaņ) nozīmē [iekšēji] vērot savu sākotnējo dabu (ķīn. bēn sjin) bez nemiera-uztraukuma.

Bet kas ir meditācija un apskaidrība (ķīn. čaņ din; sanskr. dhyāna-samādhi)? Par meditāciju sauc nepiesaistīšanos [lietu un parādību] ārējām pazīmēm, bet apskaidrība ir iekšējs miers.

Ja ir pieķeršanās ārējām pazīmēm, jūsu apziņa būs nemierīga; ja nebūs pieķeršanos [lietu un parādību] ārējām pazīmēm, tad apziņa būs mierīga un [jūsu] sākotnējā daba būs pati par sevi tīra un pati par sevi apskaidrota. Tiklīdz [sāksi] balstīties uz ārējiem apstākļiem, radīsies kustība, bet kustība izraisa nemieru. Taču, ja atraisīsies no ārējām pazīmēm, tad tā arī būs meditācija (ķīn. čaņ); ja saglabāsi iekšēju mieru, tā arī būs apskaidrība-samādhi.

[Tādā veidā], atbrīvoties no pieķeršanās ārējiem objektiem - tā ir meditācija-čaņ, saglabāt iekšēju mieru - tā ir apskaidrība-samādhi, tāpēc arī saka "meditācija" un "apskaidrība".

"Vimalakirti Sūtrā" (ķīn. vei mo dzjīn) ir teikts: "Pēkšņi un acumirklī [cilvēks] iegūst sākotnējo apziņu (ķīn. bēn sjīņ)."34 Bet "Bodhisattvas Pamācībās" (ķīn. pu sa dzjie) teikts: "Sākotnējos dziļumos jūsu paša daba ir pilnīgi tīra."35

Labie viedie draugi! Vērojot paša dabu, jūs ieraudzīsiet savu paša tīrību; nodarbojoties ar pašpilnveidošanās praktiku, jūs ieraudzīsiet Dharma-kaju jūsu paša dabā un jūsu paša darbi kļūs par Budas darbiem. [Tādā veidā], strādājot ar sevi, jūs kļūstat par Budu.

§ 20. Labie viedie draugi! Es jūs mudinu pašiem savā fziskajā ķermenī ieraudzīt to, ka jūsu pašu dabai ir trīs Budas ķermeņi.36 Šie trīs Budas ķermeņi dzimst no jūsu pašu dabas.

Kas ir tīrais Budas dharmu ķermenis - Dharma-kaja (ķīn. fa šēņ)? Visiem pasaules cilvēkiem to daba pati par sevi ir sākotnēji tīra un visas lietas un parādības (dharmas) atrodas viņu pašu dabā. Ja cilvēki domā par visādām [sliktām] lietām, viņi sāk darīt sliktus darbus. Ja viņi domā par visādiem labiem darbiem, tad viņi sāk praktizēt labus darbus.

No šejienes ir skaidrs, ka visas lietas un parādības (dharmas) atrodas jūsu pašu dabā, bet jūsu pašu daba vienmēr paliek tīra. [Tas līdzinās tam, kā] saule un mēness spīd vienmēr, bet tos var aizsegt mākoņi. Tādēļ, lai arī augšā tie ir vienmēr spoži, no apakšas [tie izskatās] aizsegti, un sauli, mēnesi, zvaigznes un planētas nevar ieraudzīt.

Taču, ja pēkšņi uzpūtīs apskaidrības-gudrības (pradžņas) vējš un izkliedēs visus mākoņus un miglas vālus, tad vienā mirklī kļūs skaidri redzamas visu lietu formas. Šīs pasaules cilvēku sākotnējā daba līdzinās skaidrām gaišzilām debesīm, apziņas daba (ķīn. huei) līdzinās saulei, bet gudrības daba (ķīn. dži) līdzinās mēnesim. Apziņas daba un gudrības daba ir spožas vienmēr, bet tā kā jūs piesaistāties ārējiem apstākļiem, tad peldošie ārējo domu mākoņi aizsedz [to gaismu] un līdz ar to jūsu paša dabas gaisma nav ieraugāma.

Tāpēc, ja jūs satiksiet labu draugu-skolotāju (ķīn. šaņ džī ši), kurš atklās jums patieso Mācību (ķīn. džen fa) un izkliedēs visas kļūdas un maldus, tad iekšēji un ārēji viss kļūs gaismas apmirdzēts un jau savā paša dabā jūs ieraudzīsiet visas lietas un paradības (dharmas), jo visas dharmas atrodas [katra cilvēka] paša dabā. To arī sauc par tīro Budas dharmu ķermeni - Dharma-kaju.

Tas, kurš pieņem patvērumu pats sevī, pārstāj darīt sliktus darbus un to arī sauc par patvēruma pieņemšanu.

Bet kas ir Budas iemiesotā ķermeņa - Nirmana-kajas (ķīn. hua šēņ) [izpausmju] neskaitāmā daudzveidība? Kad nenotiek [diskursīvā] domāšana, jūsu daba līdzinās tukšumam. bet kad rodas [diskursīvā] domāšana, jūs sākat paštransformēties. Ja jūs domājat par sliktām lietām, tad pārdzimstat ellē. Ja jūs domājat par labām lietām, tad pārdzimstat debesīs debesu iemītnieku (devu) vidū. [Ja jūs domājat par] kaitēšanu [dzīvajām būtnēm], tad pārdzimstat par mājdzīvnieku, bet, ja domāsiet par [līdzcietību] pret dzīvajām būtnēm, tad transformēsieties par bodhisattvu. [Ja jūs domājat par] džņjānu un gudrību-pradžņu (ķīn. dži huei), tad pārdzimstat augstākajās pasaulēs, [ja domājat par visādām] muļķībām, pārdzimstat zemākajās sfērās. [Tādā veidā] jūsu pašu [spēkos] ir ļoti daudz transformācijas iespēju, bet maldos esošie cilvēki paši to nezina un to neredz. Bet ja rodas kaut viena laba doma (ķīn. ī niaņ šaņ, kriev. одна благая мысль), tad uzreiz dzimst sākotnējā gudrība (ķīn. dži huei). To arī sauc par jūsu pašu dabas Nirmana-kaju - Budas iemiesoto ķermeni.

Bet ko sauc par ideālo Budas ķermeni - Sambhoga-kaju37 (ķīn. bao šēņ)? Kā viena lampa spēj izkliedēt tūkstošgadīgu tumsu, tā arī viena gudra doma spēj iznīcināt tūkstošgadīgus maldus. Nedomājiet par pagātni, bet pastāvīgi domājiet par nākotni, jo ja jums pastāvīgi būs labas domas par nākotni, tad arī sauks par ideālo Budas ķermeni - Sambhoga-kaju.

Viena doma par ļauno iznīcina tūkstošgadīga labā radītos augļus; vien doma par labo iznīcina tūkstošgadīga ļaunuma radītos augļus. Ja kopš neatminamiem laikiem jūsu domas par nakotni vienmēr ir labas, tad jūs sauks par Sambhoga-kaja Budu. Ja jūs domāsiet no Dharma-kajas pozīcijām, tad tā būs Nirmana-kaja. Ja domas pastāvīgi būs labas, tā būs Sambhoga-kaja. Pašapskaidrošanās (ķīn. dzi u) un paškultivācija-pašpilnveidošanās (ķīn. dzi sjiū) - to arī sauc par "patvēruma pieņemšanu". Āda un gaļa ir fiziskais ķermenis (Rūpa-kaja, ķīn. se šēņ), bet fiziskais ķermenis ir mājoklis, tāpēc nevar teikt, ka jūs pieņemat patvērumu tajā. Bet ja jūs atmostaties pie trijiem [Budas] ķermeņiem, tas nozīmē, ka [Mācības] galveno būtību jūs esat sapratuši.

§ 21. Tagad, par cik jūs jau esat pieņēmuši patvērumu trijos Budas ķermeņos, es izskaidrošu jums četras lielās apņemšanās. Labie viedie draugi! Atkārtojiet kopā ar mani to, ko es saku: "Zvēru izglābt visas dzīvās būtnes, lai arī cik neskaitāmas tās būtu! Zvēru iznīcināt visas klešas38, lai cik neskaitāmas tās būtu! Zvēru apgūt visas dharmas, lai arī cik neskaitāmas tās būtu! Zvēru veiksmīgi pabeigt Budas Ceļu, lai arī cik nepārspējams tas būtu!"

Labie viedie draugi! Kad es saku: "Zvēru izglābt visas dzīvās būtnes, lai arī cik daudz to būtu" – tas nenozīmē, ka es glābju jūs, bet gan to, ka [savā] apziņā katra dzīvā būtne glābj pati sevi, glābjot savu paša dabu. Ko nozīmē "glābt sevi, glābjot savu dabu"? Neraugoties uz maldīgiem uzskatiem, klešām, nezināšanu un muļķību jūsu fziskajā ķermenī (Rūpa-kaja), jums pašiem piemīt sākotnējās atmošanās daba (ķīn. ben dzjue sjin), un [tāpēc] ar pareizu uzskatu (ķīn. džen dziaņ) palīdzību jūs izglābjaties. Atmostoties pie pareiziem uzskatiem, gudrība-pradžņa izkliedē muļķību un maldīgos uzskatus, un visas dzīvās būtnes pašas izglābjas.

Kad atnāk nepareizi uzskati, jūs glābjat sevi, ar pareizu uzskatu palīdzību; kad atnāk maldi, jūs glābjat sevi ar gudrību; kad atnāk ļaunais, jūs glābjat sevi, izmantojot labo; kad atnāk klešas, jūs glābjat sevi, izmantojot apskaidrību-bodhi. Tādu izglābšanos sauc par patieso izglābšanos.

"Zvēru iznīcināt visas klešas, lai arī cik daudz to būtu" nozīmē atbrīvot savu apziņu no maldiem un ilūzijām. "Zvēru apgūt visas dharmas, lai arī cik neskaitāmas tās būtu" nozīmē nesalīdzināmās un patiesās Dharmas (Mācības) apgūšanu. "Zvēru veiksmīgi pabeigt nepārspēto Budas Ceļu" nozīmē vienmēr būt mierīgam un pazemīgam, izturēties ar cieņu pret visu, atraidīt maldīgas pieķeršanās un atmosties pie sākotnējās gudrības. Kad visi maldīgie uzskati ir atmesti, sākas jūsu pašatmošanās (apskaidrošanās) un jūs [veiksmīgi] pabeidzat Budas Ceļu (kļūstat par Budu), ar to pašu praksē realizējot [četru] apņemšanos spēku.


Piezīmes:
31 Dharma-kaja (ķīn. fā šēn) – "Budas dharmu ķermenis", absolūtais esamības aspekts.
32 Rūpa-kaja (ķīn. se šēn) – "Budas fiziskais ķermenis", "formu ķermenis"; empīriskais, sajūtošais esamības aspekts. Dažreiz tiek lietots kā kopējs divu Budas ķermeņu – sambhoga-kajas un nirmana-kajas – apzīmējums (skat. 36. komentāru).
33 Skat. a7, 14. sēj., 537-c. lpp. Vārdi "ārēji" un "iekšēji" oriģinālajā "Vimalakirti Sūtras" tekstā neparādās
34 Skat. a7, 14. sēj., 541-а. lpp.
35 Skat. a7, 24. sēj., 100З-c. lpp.
36 Trīs Budas ķermeņi – trīs "patiesās" esamības aspekti, jeb modusi: 1) dharma-kaja [skat. 31. komentāru] – absolūtā esamība, kurā nav dalījuma subjektā un objektā. Tā kļūst pieejama ar "konkrētāku", "noformētāku" aspektu, t.i., sambhoga-kajas un nirmana-kajas – starpniecību; 2) sambhogakaja – "svētlaimes ķermenis", esamības komunikatīvais aspekts, kurš kļūst pieejams, kad absolūtā esamība (t.i., dharma-kaja) pieņem vārdu vai tēlu; 3) nirmana-kaja – "iemiesošanās ķermenis", eksistencionālā "esamības pasaulē" forma, ārējā "patiesās" un absolūtās realitātes forma.
37 Izlaistais teksts Dunhuaņas teksta oriģinālā papildināts pēc Kosjodzi izdevuma (skat. a8, 31. lpp.).
38 Klešas, alkas (ķīn. fan nao) – morāli psihiskā "aptumšotība", nemiers, skumjas


(turpinājums sekos...) / (продолжение следует...)


(c) 2009-2020 I.Ribners, tulkojums latviešu valodā
lz

Sestā Patriarha Altāra Sūtra (14-16)



Сутра Помоста Шестого Патриарха (параграфы 14-16)



Iepriekšējās daļas / Предыдущие части:
  Sestā Patriarha Altāra Sūtra / Сутра Помоста Шестого Патриарха


...

§ 14. Psihiskā koncentrācija garīgajā praktikā "jīsjin sāņmei 27 ir pastāvīga apziņas tiešuma (ķīn. džēn sjīņ) realizācija vienmēr un visur: ik brīdi, kad ejat, stāvat, sēžat vai guļat. "Vimalakirti Sūtrā"28 ir teikts: "Apziņas tiešums ir Ceļa mājoklis; apziņas tiešums ir Tīrā Zeme." Nedrīkst, pašam esot ar liekulīgu apziņu, vārdos runāt par tiešumu. Ja jūs vārdos runājat par psihisko koncentrāciju garīgajā praktikā "jīsjin sāņmei", bet nerealizējat apziņas tiešumu [ikdienā], jūs neesat Budas skolnieks. Tikai tad, kad jūs praktizējat apziņas tiešumu un visās lietās un parādībās jums nav nekādu pieķeršanos, to arī sauc par "jīsjin sāņmei".

Maldos nonākušie cilvēki pieķeras lietu un parādību ārējām pazīmēm un, kad viņi [sāk] nodarboties ar psihiskās koncentrācijas praktiku "jīsjin sāņmei", par apziņas tiešumu viņi uzskata nekustīgu sēdēšanu (ķīn. dzuo bu don) un maldīgu uzskatu izskaušanu no apziņas, iedomājoties, ka tā arī ir koncentrācija "jīsjin sāņmei".

Nodarbošanās ar šāda veida praktiku padara [cilvēku] līdzīgu nejūtīgām [lietām] un rada šķēršļus Ceļā-Dao (ķīn. dao). Taču Dao ir jāplūst bez pretestības, jo kā gan tam var pretoties? Ja apziņa aizkavējas pie lietām, tā sasien pati sevi. Ja no nekustīgās sēdēšanas būtu kāda jēga, vai tad Vimalakirti sāktu rāt Šariputru par to, ka viņš nodarbojas ar sēdošo meditāciju mežā?!29

Labie viedie draugi! Un vēl ir cilvēki, kuri māca sēdēt un vērot apziņu, vērot tīrību, nekustoties un neaktivējot [apziņu]. Nodarbojoties ar šādu praktiku, maldos nonākušie cilvēki ne tikai neiegūst apskaidrību paši, bet vēl jo vairāk nostiprinās savos maldos, un šādu cilvēku ir tūkstoši. Tie, kuri māca šādu ceļu, jau no paša sākuma ved lielos maldos.

§ 15. Labie viedie draugi! Kā apskaidrība un gudrība ir saistītas savstarpēji? Tāpat kā lampa un gaisma. Ja ir lampa, ir arī gaisma. Ja nav lampas, nav gaismas. Lampa ir gaismas substance (ķīn. tī); gaisma ir lampas funkcija (ķīn. jon). Lai arī nosaukumi ir divi, savā būtībā tās nav atdalāmas. Apskaidrība un gudrība ir savstarpēji saistītas tieši tādā pašā veidā.

§ 16. Labie viedie draugi! Dharmā nav pēkšņā un pakāpeniskā, bet cilvēki mēdz būt ar asu prātu un dumji. Maldos esošie sludina pakāpenisko ceļu, bet apskaidrotie cilvēki praktizē pēkšņo [apziņas] kultivāciju. Iepazīt pašam savu sākotnējo apziņu nozīmē ieraudzīt savu sākotnējo dabu. Ja tu jau esi atmodies-apskaidrojies (ķīn. u), tad jau no paša sākuma nav atšķirību [starp abām metodēm], bet, ja vēl neesi atmodies, tad ilgu kalpu30 garumā būsi ievilkts pārdzimšanu ciklā.


Piezīmes:
27 Burtisks tulkojums no ķīniešu valodas: samadhi koncentrācija, vai koncentrācija uz trim "apslēptajiem" [Budas ķermeņiem].
28 Pašā "Vimalakirti sūtras" tekstā šīs frāzes nav (skat. a7, 14.sēj., 537–557. lpp.). Kā noskaidrojis F.Jampoļskis, pirmie pieci hieroglifi no šīs frāzes ņemti no teksta "Pusa dzjin" (turpat 542-c. lpp.), bet pārējie pieci – no "Foguo dzjin" (turpat 538-b. lpp.).
29 Runa iet par epizodi no "Vimalakirti sūtras", uz kuru bieži atsaucas čaņ-budisti. Lūk, šis fragments: "Kad es sēdēju mežā zem koka klusējošajā meditācijā, pie manis pienāca Vimalakirti un teica: "Meditējot pavisam nav obligāti sēdēt. Neizpaust savu ķermeni trijās pasaulēs (juteklīgās vēlmēs, formās un bezformīgumā), tā arī būs meditācija. Neiziet no koncentrācijas, kad apdziest visas iekšējās funkcijas, un tajā pašā laikā izturēties pienācīgi – tā arī būs meditācija. Nepamest mācības ceļu un tajā pašā laikā nodarboties pasaulē ar saviem ierastajiem darbiem – tā arī būs meditācija. Neatļaut sev uztraukties visdažādāko slikto nodomu dēļ, bet tā vietā izmantot trīsdesmit septiņus līdzekļus, kas ved pie apskaidrības – tā arī būs meditācija. Neatšķelt uztraukšanos un tajā pašā laikā iekāpt nirvānā – tā arī būs meditācija. Jebkurš, kurš tieši tā praktizē meditāciju, iegūst Budas zīmogu."
Henrihs Djumulens, komentējot šo fragmentu, raksta (skat. a5): "Vispārsteidzošākais augstākminētajā fragmentā ir apgalvojums, ka nevajag novērst uztraukumu. Šīs vietas sakarā tulkotājiem nav vienota viedokļa. Kā seko no skaidrā un nedivdomīgā Kumaradživas tulkojuma, lai sasniegtu apskaidrību, pavisam nav obligāti attīrīt apziņu no tā, kas to uztrauc. Tas precīzi sakrīt ar Hueinena, ķīniešu Dzen sestā patriarha, un viņa skolnieku pozīciju."
Piezīme: "Neatšķelt uztraukšanos un tajā pašā laikā iekāpt nirvānā" nav tas pats, kas "nevajag novērst uztraukumu". Atbildei uz jautājumu "kā pareizi novērst uztraukumu?" ir veltīts viss šīs Altāra Sūtras teksts. (IR)
30 Kalpas (ķīn. cháng) – lieli laika periodi starp pasaules rašanos un izzušanu vienai no laikā un telpā neskaitāmajām pasaulēm. Budismā kalpas iedalās "lielajās" un "mazajās".


Nākamās daļas / Следующие части:
  Sestā Patriarha Altāra Sūtra / Сутра Помоста Шестого Патриарха



(c) 2009-2020 I.Ribners, tulkojums latviešu valodā
lz

Sestā Patriarha Altāra Sūtra (11-13)



Сутра Помоста Шестого Патриарха (параграфы 11-13)



Iepriekšējās daļas / Предыдущие части:
  Sestā Patriarha Altāra Sūtra / Сутра Помоста Шестого Патриарха


...

§ 11. Apmēram pēc diviem mēnešiem es nonācu līdz Dajuļinai.22 Man sekoja vairāki simti nepazīstamu cilvēku, kuri mēģināja mani noķert un atņemt man apmetni un Dharmu. Bet viņi visi pārtrauca man dzīties pakaļ, pirms vēl es biju nogājis pusi ceļa. Tikai viens mūks, uzvārdā Čens, vārdā Hueimins, turpināja pakaļdzīšanos. Iepriekš viņš bija trešā ranga ģenerālis23, pēc rakstura rupjš un nežēlīgs cilvēks. Viņš man sekoja līdz kalna virsotnei, kur apturēja mani un sāka draudēt. Es gribēju atdot viņam apmetni un Dharmu, bet viņš nevēlējās ņemt [apmetni]. "Esmu nācis no tālienes ne tādēļ, lai paņemtu tavu apmetni," viņš teica, "bet gan tādēļ, lai saņemtu Dharmu." Tad es kalna virsotnē nodevu Dharmu Hueiminam. Izdzirdējis to, viņš uzreiz ieguva apskaidrību. Tad es liku viņam atgriezties ziemeļos un pievērst mācībai turienes cilvēkus.

§ 12. Un tā es esmu ieradies šeit, lai dzīvotu šajās vietās (Caosji) un sludinātu jums visiem – ierēdņiem, mūkiem un lajiem. Šī mācība (ķīn. dzjao) tiek nodota [caur] pagātnes gudrajiem, tās nav manas paša zināšanas. Katram, kurš vēlas apgūt šo mācību, kas nāk no pagātnes gudrajiem, ir jāklausās manī ar tīru apziņu. Ja, klausoties manis mācīto, jūs būsiet atmetuši savus maldus, jūs to sapratīsiet tieši tāpat, kā to saprata pagātnes gudrie.

(Tālāk seko mācība (ķīn. fa))

Labie viedie draugi! Pasaules cilvēkiem pašiem sākotnēji jau piemīt apskaidrība-bodhi un intuīcijas-pradžņas gudrība. Bet tāpēc, ka viņu apziņa ir maldu aptumšota, viņi nespēj apskaidrot sevi paši. Tāpēc viņiem jāatrod labs draugs-skolotājs24, kuram ir plašas zināšanas, lai viņš parādītu savas paša dabas vērošanas Ceļu.

Labie viedie draugi! Gan muļķim, gan gudrajam Budas dabā nav nekādu atšķirību. Atšķirību rada tas, vai viņš ir maldu aptumšots vai apskaidrots. Maldu aptumšotais ir muļķis, bet apskaidrotais ir gudrs.

§ 13. Labie viedie draugi! Šajos manas mācības vārtos visa pamats ir apskaidrība un gudrība (ķīn. ding huei). Nekādā gadījumā nedrīkst maldīgi apgalvot, ka gudrība un apskaidrība atšķiras. Apskaidrība un gudrība savā būtībā ir viens veselums un tā nedalās divās daļās. Apskaidrība ir gudrības substance; gudrība ir apskaidrības funkcija. Tiklīdz rodas gudrība, tas nozīmē, ka tajā ir apskaidrība; tiklīdz parādās apskaidrība, tas nozīmē, ka tajā ir gudrība.

Labie viedie draugi! Tas nozīmē, ka apskaidrība un gudrība ir vienotas. Ceļu apgūstošie, pievērsiet tam uzmanību un nesakiet, ka apskaidrība ir primāra un izraisa gudrību vai, ka gudrība ir primāra un izraisa apskaidrību, vai arī to, ka apskaidrība un gudrība atšķiras viena no otras. Tāds viedoklis nozīmētu to, ka dharmu [dabai] piemīt divas pazīmes (dualitāte, ķīn. er sjan). Ja vārdos runā par labo, bet apziņā nedomā par labo, apskaidrība un gudrība ir atdalītas. Bet, ja labais ir gan apziņā, gan vārdos, tad iekšējais-ārējais ir vienots, bet apskaidrība un gudrība nebūs atdalītas.

Pašapskaidrošanās garīgā praktika (ķīn. dzi u sjiu sjin) netiek apgūta vārdiskos strīdos. Ja jūs sākat strīdēties par to, kas ir primārs un kas – otršķirīgs, tad jūs jau esat iekrituši maldos un tāpēc nevarat pārtraukt uzvaru un zaudējumu [dualitāti], radāt maldīgus uzskatus25 par to, ka dharmām piemīt individuālais "es" (ķīn. fa wo), un nevarat atbrīvoties no četriem visu fenomenu stāvokļiem.26


Piezīmes:
22 Dajuļina (ķīn. da jū ļin) – atrodas Dzjaņsji provincē Dzjudzjan-sjaņ apriņķī, netālu no robežas ar Guandun provinci.
23 Burtiski – “trešā ranga karavadonis” (ķīn. sān piņ dzjān jūn).
24 Skat. 10. komentāru.
25 Maldīgi uzskati no budisma viedokļa par kaut ko kā par "lietu sevī" (ķīn. fa vo), jeb kā par individuālu un neatkarīgu objektu, nevis elementu pagaidu kombināciju, kurai pēc kāda laika ir jāizjūk.
26 Tas ir, no rašanās, esamības, izmaiņām un izzušanas.


Nākamās daļas / Следующие части:
  Sestā Patriarha Altāra Sūtra / Сутра Помоста Шестого Патриарха



(c) 2009-2020 I.Ribners, tulkojums latviešu valodā
lz

Sestā Patriarha Altāra Sūtra (8-10)



Сутра Помоста Шестого Патриарха (параграфы 8-10)



Iepriekšējās daļas / Предыдущие части:
  Sestā Patriarha Altāra Sūtra / Сутра Помоста Шестого Патриарха


...

§ 8. Reiz kāds jauns mūks, dziedot šo gathu, gāja garām telpai, kurā mala graudus. Viņu izdzirdējis, es uzreiz sapratu, ka šīs gathas sacerētājs vēl nav iepazinis savu dabu un sapratis galveno būtību. Tad es pajautāju mūkam, kā sauc gathu, kuru viņš deklamēja.

Mūks man atbildēja: "Es nezinu, bet lielais skolotājs teica, ka dzimšana un nāve ir lieli notikumi un ka viņš vēlas nodot patriarha apmetni un Dharmu, tāpēc liek katram kopienas loceklim sacerēt gathu, atnākt un pasniegt to viņam. Ja kāds būs aptvēris mācības pamatideju, viņš tam atdos apmetni un Dharmu un tas kļūs par sesto patriarhu. Viens vecākais mūks vārdā Šeņsju ņēma un uzrakstīja ne-zīmju gathu uz paviljona dienvidu nodalījuma sienas. Piektais patriarhs visiem kopienas locekļiem lika to deklamēt, lai šīs gathas atmodinātais ieraudzītu savu dabu un pašpilnveidojoties, izmantojot garīgo praktiku atbilstoši šai gathai, atbrīvotos."

Es teicu mūkam: "Es maļu šeit graudus jau vairāk nekā astoņus mēnešus, bet vēl ne reizi neesmu bijis patriarha zāles priekšā. Lūdzu, pavadi mani līdz paviljona dienvidu nodalījumam, lai es arī varētu paskatīties uz šo gathu un tai paklanīties. Es arī gribētu to iemācīties no galvas un deklamēt, lai radītu priekšnosacījumus pārdzimšanai Budas zemē."

Kad mūks atveda mani uz paviljona dienvidu nodalījumu, es paklanījos šai gathai. Tā kā es nepratu lasīt un rakstīt, lūdzu kādu cilvēku gathu man nolasīt. Izdzirdējis gathu, es aptvēru pamatideju. Tad es sacerēju savu gathu un atkal palūdzu cilvēkam, kurš mācēja rakstīt, uzrakstīt to uz paviljona rietumu nodalījuma sienas, lai pasniegtu savu sākotnējo apziņu. Jo, ja tu neesi iepazinis savu sākotnējo apziņu, no Dharmas apgūšanas nav nekādas jēgas. Bet, ja reiz esi iepazinis savu apziņu un ieraudzījis savu paša dabu, tas nozīmē, ka mācības pamatideju aptvēris esi.

Mana gatha skan tā:
            Apskaidrības-bodhi kokam sākotnēji nav stumbra,
            Un dzidrais spogulis ir bez paliktņa.
            Ja reiz Budas daba vienmēr ir pilnīgi tīra,
            Tad kur gan tajā var rasties putekļi?!

Es sacerēju vēl vienu gathu, kas skan tā:
            Apziņa ir apskaidrības-bodhi koka stumbrs,
            Bet ķermenis ir dzidrā spoguļa paliktnis.
            Dzidrais spogulis ir sākotnēji tīrs,
            Kur gan uz tā var rasties putekļi?

Izdzirdot manas gathas, klostera iemītniekiem, kuri tobrīd atradās paviljonā, tās šķita dīvainas un viņi bija pārsteigti. Tad es atgriezos telpā, kur maļ graudus.

Piektais patriarhs uzreiz saprata, ka esmu labi izpratis lielo būtību, bet, sargoties no tā, ka par to uzzinās kopienas locekļi, viņš tiem teica: "Arī tā vēl nav pilnīga izpratne."

§ 9. Sagaidījis nakti, piektais patriarhs pasauca mani uz savu zāli un sāka lasīt man priekšā "Dimanta Sūtru". Izdzirdējis [to] vienu reizi, es ieguvu apskaidrību20 un tajā pašā naktī saņēmu Dharmu, bet neviens par to nezināja. Tad viņš nodeva man mācību par pēkšņo apskaidrošanos un apmetni, teikdams: "Tu esi kļuvis par sesto patriarhu, apmetnis to apliecinās. Nododiet to no paaudzes paaudzē, bet Dharmu nododiet nepastarpināti no sirds uz sirdi, lai vestu cilvēkus pie pašapskaidrošanās."

Un vēl piektais patriarhs man teica: "Kopš senseniem laikiem iegājies tā, ka dzīvība tam, kuram nodota Dharma, karājas mata galā. Ja paliksi šeit, kāds var tevi pazudināt, tāpēc tev ātrāk jādodas no šejienes prom."

§ 10. Saņēmis apmetni un Dharmu, es pusnaktī devos ceļā. Piektais patriarhs mani pavadīja līdz Dzjudzjaņ pasta piestātnei.21 Mēs atvadījāmies. Es acumirklī ieguvu apskaidrību. Šķiroties piektais patriarhs man novēlēja: "Ej un strādā centīgi, nes Dharmu uz dienvidiem, bet nākamo trīs gadu laikā to neizplati, jo tas izraisītu nelaimes. Pēc tam sāc to izplatīt, pievēršot tai uz maldu ceļa nonākušos un labi viņus pamācot. Ja spēsi atmodināt cilvēka apziņu, tad viņš ne ar ko neatšķirsies no apskaidrotā (ķīn. u)."


Piezīmes:
20 Citāts no “Dimanta Sūtras” (skat. a7, 8. sēj. 749-с. lpp.). Šajā tulkojumā atstāta sākotnējā fragmenta versija no sūtras Dunhuaņas varianta. Hronoloģiski vēlākajā Kosjodzi sūtras izdevumā (skat. a8, 15. lpp.) šis fragments ir pagarināts, norādot, par kuru no šī izdevuma redaktoraprāt "Dimanta Sūtras" fragmentu iet runa. Tur šis fragments skan sekojoši: "Līdzko viņš nonāca līdz vietai, kurā teikts: "Jums nav jābūt piesaistītiem [lietām], bet jāizstrādā apziņa, kas neatrodas nekur..." – to izdzirdējis vienu reizi, es apskaidrojos.". -- IR.
21 Japāņu pētnieks Ui Hakudzju identificē to ar Siņjanas staciju, kura Minu dinastijas laikā (1368–1644) atradās Jandzi upes dienvidu krastā Dzjaņsi provincē (skat. a10, 2.daļa, 198. lpp.).


Nākamās daļas / Следующие части:
  Sestā Patriarha Altāra Sūtra / Сутра Помоста Шестого Патриарха



(c) 2009-2020 I.Ribners, tulkojums latviešu valodā
lz

Sestā Patriarha Altāra Sūtra (4-7)



Сутра Помоста Шестого Патриарха (параграфы 4-7)



Iepriekšējās daļas / Предыдущие части:
  Sestā Patriarha Altāra Sūtra / Сутра Помоста Шестого Патриарха


...

§ 4. Reiz piektais patriarhs Hunžeņs pēkšņi sasauca visus kopienas locekļus. Kad skolnieki sanāca, viņš teica: “Uzklausiet mani uzmanīgi! Šīs pasaules cilvēkiem dzimšana un nāve ir ļoti svarīgas lietas. Jūs, manas skolas sekotāji un mūsu kopienas locekļi, dienām ilgi veltāt laiku, tiecoties tikai pēc tā, lai nopelnītu laimīgu pārdzimšanu, taču jūs necenšaties atbrīvoties no dzimšanu un nāvju cikla pilnībā, pametot šo rūgto ciešanu jūru pavisam. Taču, ja jūsu pašu daba atrodas nezināšanas tumsā, vai tad jūs varat atrast glābiņu laimes vārtos? Atgriezieties visi savās istabās un ieskatieties sevī. Tas, kurš apveltīts ar intuitīvo gudrību16, atradīs sevī savu sākotnējo dabu17 un intuīciju-pradžņu. Tad lai katrs no jums sacer vienu gathu (pantu) un pasniedz to man. Es paskatīšos jūsu dzeju un, ja kāds no jums būs aptvēris mācības pamatideju, es nodošu tam savu patriarha apmetni un Dharmu (ķīn. fa), kas apliecinās, ka viņš kļuvis par sesto patriarhu. Steidzieties! Steidzieties!”

§ 5. Saņēmuši norādījumus, skolnieki izklīda pa saviem mitekļiem, teikdami cits citam: “Mums nav iemesla attīrīt apziņu un mēģināt sacerēt gathu, lai pasniegtu to patriarham. Vecākais mūks Šeņsju ir mūsu skolotājs un audzinātājs. Kad vecākais mūks Šeņsju būs mantojis Dharmu, viņš varēs kļūt par mūsu balstu, tāpēc nesacerēsim gathas.” Visi tam piekrita, tāpēc gathu patriarham pasniegt neviens neiedrošinājās.

Tajā laikā patriarha zāles priekšā bija paviljons ar trim nodalījumiem. Mākslinieks Lucjiņs uz šā paviljona sienām gribēja kā veltījumu attēlot gleznojumus, kuros redzamas dažādas “Lankavatara Sūtras” epizodes, kā arī attēlot piektā patriarha apmetņa un Dharmas nodošanu, lai iemūžinātu šo notikumu nākamo paaudžu atmiņā. Mākslinieks apskatīja sienas un gatavojās stāties pie darba nākamajā dienā.

§ 6. Vecākais mūks Šeņsju pie sevis nodomāja: “Gathu par apziņu patriarham nepasniegs neviens, jo visi uzskata mani par savu skolotāju. Ja es nepasniegšu gathu par apziņu, tad kā gan piektais patriarhs ieraudzīs izpratnes dziļumu manā apziņā? Ja pasniegšu gathu par apziņu, cenšoties saņemt Dharmu, tad tajā nav nekā nosodāma. Ja es to izdarīšu, cenšoties tikt pie patriarha goda, tas nebūtu labi, jo līdzinātos profāna mēģinājumam uzurpēt šo svēto nosaukumu. Bet, ja es nepasniegšu gathu, tad Dharmu tā arī nesaņemšu.”

Viņš ilgi par to domāja un ļoti šaubījās. Nakts vidū, cenšoties nevienam neparādīties acīs, viņš iezagās paviljona dienvidu nodalījumā, lai uzrakstītu uz sienas savu gathu par apziņu un saņemtu Dharmu. "Ja piektais patriarhs rīt ieraudzīs šo gathu un tā viņam iepatiksies, es iziešu un pateikšu, ka to esmu uzrakstījis es," viņš sprieda. "Bet, ja nu tā viņam nepatiks, tad es uzzināšu, ka esmu nezināšanas aptumšots un manas iepriekš uzkrātās karmas dēļ eksistē šķērslis, kurš man Dharmu saņemt neļauj. Un tad, ja reiz saprast cildenās mācības dziļo būtību ir tik grūti, es nomierināšos un pārstāšu pūlēties."

Un tā vecākais mūks Šeņsju nakts vidū ar sveci rokās iezagās paviljona dienvidu nodalījumā un uzrakstīja uz sienas gathu. Un neviens par to nezināja.

Gatha skan tā:
            Ķermenis ir apskaidrības-bodhi koka stumbrs,
            Bet apziņa ir līdzīga dzidram spogulim uz paliktņa.
            Mums nemitīgi un cītīgi tas jātīra,
            Lai uz tā nebūtu putekļu un netīrumu!

§ 7. Uzrakstījis šo gathu, vecākais mūks Šeņsju atgriezās savā istabā un devās pie miera. Un neviens viņu neredzēja.

Rīta agrumā piektais patriarhs uzaicināja mākslinieku Lucjiņu apgleznot paviljona dienvidu nodalījuma sienu ar zīmējumiem no "Lankavatara Sūtras" epizodēm.

Hunžeņs pēkšņi ieraudzīja gathu un, izlasījis to, teica māksliniekam: "Es tev došu trīsdesmit tūkstošus monētu par to, ka esi uzņēmies smagu darbu un mērojis tik garu ceļu, lai atnāktu šurp, bet nevajag zīmēt attēlus. "Dimanta Sūtrā" ir teikts: "Viss, kam ir forma (pazīmes), nav reāls un ir maldīgs (šķietams)."18 Vai nebūtu labāk atstāt šeit šo gathu, lai maldu aptumšotie cilvēki to deklamētu un, atbilstoši tam, strādātu pie savas morāli psihiskās pilnveidošanās, kas ļautu viņiem izvairīties no trim mokpilnām pārdzimšanām?!19 Ja šie cilvēki nodarbosies ar praktiku saskaņā ar šo gathu, tas atturēs viņus no degradācijas (ķīn. duoluo)."

Tad lielais skolotājs sasauca kopā visus mācekļus un aizdedzināja gathas priekšā vīraku. Visi kopienas locekļi izlasīja gathu un viņu sirdis piepildījās ar apbrīnu un cieņu.

Piektais patriarhs teica: "Jums visiem jādeklamē šī gatha, tad jūs spēsiet ieraudzīt savu dabu. Ja jūs nodarbosieties ar praktiku saskaņā ar šo gathu, tad izvairīsieties [no trim pārdzimšanām].”

Un visi kopienas locekļi to deklamēja, un apbrīnas pārpilni izsaucās: “Cik brīnišķīgi!”

Tad piektais patriarhs pasauca uz zāli vecāko mūku Šeņsju un pajautāja: "Vai tu uzrakstīji šo gathu? Ja to uzrakstīji tu, tev pienākas saņemt manu Dharmu."

Vecākais mūks Šeņsju atbildēja: "Atzīstos un atzīstu savu vainu – patiešām es to uzrakstīju, bet neuzdrīkstos tīkot patriarha goda. Tik vien lūdzu tēvu-skolotāju aiz līdzcietības pret mani pateikt, vai man piemīt kaut nedaudz intuīcijas-pradžņas, lai saprastu lielo [mācības] būtību?"

Piektais patriarhs teica: “Gatha, kuru tu uzrakstīji, parāda, ka tu vēl neesi sasniedzis pilnu [izpratni]. Tu esi pie [mācības] vārtiem tikai piegājis, bet neesi pa tiem vēl iegājis. Ja saskaņā ar tavu gathu pašpilnveidosies profāns, tas palīdzēs viņam neiekrist trīs mokpilnās pārdzimšanās. Bet šāda izpratne vēl neļaus viņam sasniegt pilnīgu apskaidrību-bodhi (ķīn. u šan pu ti). Pa vārtiem ir jāieiet un jāierauga pašam sava sākotnējā daba. Ej un padomā vēl dienu-divas. Kad būsi sacerējis vēl vienu gathu, atnāc pie manis un pasniedz to. Ja būsi iegājis pa vārtiem un ieraudzījis savu sākotnējo dabu, es tev atdošu apmetni un Dharmu.”

Vecākais mūks Šeņsju aizgāja un vairākas dienas mēģināja sacerēt citu gathu, bet viņam nekas neizdevās.


Piezīmes:
16 Intuitīvā gudrība (intuīcija,intuīcija-pradžņa,pradžņa) [ķīn. bo že] – aptuvens tulkojums teicienam, kas apzīmē apskaidroto gudrību, kas sākotnēji piemīt cilvēka apziņai, tas ir, Budas dabai. Intuitīvajai gudrībai nav nekā kopīga ar jēdziena "intuīcija" "sadzīvisko" nozīmi. Precīzāks jēgas tulkojums – "sākotnējā (apskaidrotā) gudrība" (kriev. изначальная (просветленная) мудрость). Tāpat jāņem vērā, ka ķīniešu valoda bagātīgāk un daudzveidīgāk nodod sūtrā izmantoto teicienu nozīmju nokrāsas, bet ķīniešu (čaņ) domāšana atšķirībā no rietumu domāšanas netiek būvēta pēc "definīciju" principa (principa "dot skaidras un precīzas definīcijas", principa "abpusēji viennozīmīgas atbilstības ievērošana starp terminu un jēdzienu, kuru tas apzīmē"). Tāpēc šeit: "Tas, kurš apveltīts ar intuitīvo gudrību, atradīs sevī savu sākotnējo dabu un intuīciju-pradžņu" visa paragrāfa kontekstā nozīmē: "Tas no jums, kurš sasniedzis to apskaidrības līmeni, kad viņš var kaut vai laiku pa laikam realizēt sevī ielikto sākotnējās gudrības potenciālu, ir spējīgs tieši tagad, sakoncentrējoties ieraudzīt savu patieso dabu un radīt sevī apskaidrotas gudrības stāvokli".
17 Sākotnējā daba (ķīn. ben sjin; kriev. изначальная природа) – sākotnējā cilvēka daba (paša daba), kas identiska sākotnējai (apskaidrotai) apziņas dabai (ķīn. ben sjīņ; kriev. природа сознания]
18 Skat. a7, 8. sēj., 749-а. lpp.
19 Trīs mokpilnās pārdzimšanas – trīs nelabvēlīgie (nelaimīgie) pārdzimšanas ceļi: 1) pārdzimt ellē; 2) pārdzimt izsalkuša gara (preta) veidolā; 3) pārdzimt dzīvnieka veidolā.


Nākamās daļas / Следующие части:
  Sestā Patriarha Altāra Sūtra / Сутра Помоста Шестого Патриарха



(c) 2009-2020 I.Ribners, tulkojums latviešu valodā
lz

Sestā Patriarha Altāra Sūtra (1-3)






SESTĀ PATRIARHA ALTĀRA SŪTRA

六祖壇經

(liù zŭ tán jīng)

(Сутра Помоста Шестого Патриарха)

Dienvidu skolas1 mācība par pēkšņo apskaidrošanos2,
augstākās mahajānas maha-pradžņa-paramita-sūtra3

Altāra Sūtra, kuru nolasīja Sestais Patriarhs,
lielais skolotājs Hueinens, kurš sludināja Dharmu Dafaņsi klosterī4 Šaodžou5,
vienā dzjuaņā, kuru sastādījis Dharmas izplatītājs,
skolnieks Fahajs6, kurš saņēmis ne-zīmju pamācības7

§ 1. Lielais skolotājs Hueinens pakāpās uz paaugstinājuma Dafaņsi klostera zālē un sāka sludināt mācību par lielo pradžņa-paramitu8, sniedzot ne-zīmju pamācības. Vairāk nekā desmit tūkstoši mūku, mūķeņu un citu sabiedrības pārstāvju sēdēja viņa priekšā. Veidzju, Šaodžou pilsētas ciši9, kā arī vairāk nekā trīsdesmit dažāda ranga valdības ierēdņu un vairāk nekā trīsdesmit mācītu vīru – konfūciešu – lūdza lielajam skolotājam izskaidrot mācību par lielo pradžņa-paramitu.

Pēc tam ciši [Veidzju] lika Fahajam, vienam no mūku kopienas locekļiem, apkopot sludinātā pierakstus, lai tos izplatītu nākamo paaudžu vidū. Lai tie brāļi Ceļā un Mācībā, kuri ir cienīgi saņemt pamācības par mācības būtību šīs skolas tradīcijā, nodotu tās tālāk cits citam un lai [šos pierakstus] saņēmušais tiktu atzīts kā svētību saņēmušais un būtu tiesīgs sludināt šo “Altāra sūtru”.

§ 2. Lielais skolotājs Hueinens teica:
“Labie viedie draugi!10 Attīriet savu apziņu11 un koncentrējieties uz mācību par lielo pradžņa-paramitu.”

Pēc tam lielais skolotājs iegrima klusumā, attīrot savu garu-apziņu. Pēc ilgstošas klusēšanas viņš teica: “Labie viedie draugi, klausieties uzmanīgi! Mans tēvs vispirms bija ierēdnis Faņjanā12, pēc tam viņam tika atņemts amats, un viņš kā zemas kārtas cilvēks tika nosūtīts uz Siņdžou pilsētu13 Linnaņas provincē14. Kad es vēl biju pavisam mazs, tēvs pāragri nomira un mana sirmā māte kopā ar mani – savu vienīgo dēlu pārcēlās dzīvot uz Naņhaju15. Tur mēs dzīvojām ļoti trūcīgi un es biju spiests pelnīt iztiku ar smagu darbu, pārdodot tirgū malku. Reiz nejauši es satiku kādu atbraucēju, kurš pirka malku. Viņš veda mani sev līdzi uz iebraucamo vietu valsts ierēdņiem. Tur viņš man samaksāja par malku un, paņēmis to, aizgāja. Naudu saņēmis, es devos uz vārtu pusi, bet tad pēkšņi ieraudzīju kādu citu atbraukušo viesi, kurš deklamēja “Dimanta Sūtru”.

Izdzirdot sūtru vienu reizi, mana apziņa, pēkšņi atmodusies, pielija ar gaismu. Tad es pajautāju viesim: “No kurienes jūs esat ieradies, nesdams sev līdzi šo sūtru?” Viesis atbildēja: “Es paklanījos piektajam patriarham Hunžeņam Fenmušaņ kalnā, Austrumu kalnos, Huanmei apriņķī, Cidžou provincē. Tur es uzzināju, ka šobrīd viņa kopienā ir vairāk nekā tūkstotis skolnieku. Es dzirdēju arī to, ka lielais skolotājs iedvesmo mūkus un lajus, sakot, ka pietiek izlasīt tikai vienu “Dimanta Sūtras” pantu, lai ieraudzītu savu patieso dabu un ar tiešās apziņas palīdzību kļūtu par Budu.”
Izdzirdējis viņa teikto, es sapratu, ka man bija lemts satikt šo cilvēku. Es atvadījos no mātes un devos uz Huanmei, uz Fenmušaņ kalnu. Atnācis es paklanījos patriarham Hunžeņam.

§ 3. Patriarhs Hunžeņs man jautāja: “No kādām vietām tu uz šo kalnu esi atnācis, lai man paklanītos? Kas tevi šurp atvedis, ko tu no manis gribi, ko meklē?”

Es viņam atbildēju: “Esmu vienkāršs cilvēks no Linnaņas, no Siņdžou. Esmu atnācis tālu ceļu tikai tādēļ, lai paklanītos patriarham un vēlos tikai kļūt par Budu. Nekādu citu vēlēšanos man nav, neko citu es nemeklēju.”

Patriarhs iebilda: “Ja reiz tu esi no Linnaņas, tātad – mežonis. Vai tad tu vari kļūt par Budu?”

Es atbildēju: “Lai arī cilvēki iedalās dienvidu un ziemeļu iedzīvotājos, Budas daba dienvidniekiem un ziemeļniekiem neatšķiras. Kaut arī mans mežoņa ķermenis atšķiras no jūsējā, ar ko gan atšķiras mūsu Budas daba?”

Lielais skolotājs gribēja turpināt apspriešanu, bet, paskatījies visapkārt, ieraudzīja, ka blakus stāv cilvēki, un teikt neko nesāka. Tad viņš nosūtīja mani strādāt kopā ar visiem kopienas locekļiem. Pēc kāda laika kāds skolnieks – lajs – mani nosūtīja malt graudus un es nostrādāju telpā, kurā mala graudus, vairāk nekā astoņus mēnešus.


Piezīmes:
1 Tas ir, čaņ skolas Dienvidu zara, par kuras pamatlicēju tiek uzskatīts Hueinens
2 Tiešā tulkojumā – “pēkšņā mācība” (ķīn. duņ dzjao), ar ko tiek saprasta čaņ skolas mācība par “pēkšņo apskaidrošanos” (ķīn. duņ u pu ti)
3 Pradžņa-paramita sūtra – attiecas uz mahajānas mācības sadaļu par intuitīvo gudrību, kura pārceļ budisma adeptu “otrā krastā” (t.i., nirvānā)
4 Dafaņsi – čaņ klostera nosaukums, kurš, iespējams, atradās Šaodžou pilsētā. Cits šā klostera nosaukums – Kaijuaņsi.
5 Šaodžou – neliela pilsēta mūsdienu Guandun provinces rietumos.
6 Fahajs – ticami dati par viņa dzīvi nav saglabājušies.
7 Ne-zīmju pamācības (ķīn. u sjan dzjie). F. Jampoļskis tulko šo izteicienu kā “pamācības par bezformīgumu” (angl. precepts of formlessness; kriev. предписания о бесформенности) (skat. A6)
8 "Pradžņa-paramita" (ķīn. bo že bo luo mi) – “aiz-robežu gudrība", kura "izved" cilvēku "ārpus" fenomenālās dzimšanu un nāvju pasaules robežām, pārceļot viņu no sansāras pasaules “uz otru krastu”, tas ir, absolūtās esamības (nirvānas) pasaulē.
9 Ciši – apgabala vietvaldis.
10 Labie viedie draugi (ķīn. šaņ džīši; kriev. благомудрые друзья) – uzruna, kas plaši izplatīta budisma literatūrā. Parasti ar to saprot “labu draugu-skolotāju” (kriev. доброго друга-наставника), satikšanās ar kuru ir izšķirošais faktors, kurš virza budisma adeptu uz labā iepazīšanas (kriev. познания добра) un tālākās “apskaidrošanās” ceļu. Šajā gadījumā tiek izmantota kā pieklājīga uzruna cilvēkiem, kuri ir labi sapratuši budisma mācību.
11 Apziņa (ķīn. sjīņ) – viens no svarīgākajiem budisma filozofiski psiholoģiskās mācības jēdzieniem, kurš tiek plaši izmantots ķīniešu budisma tekstos. Tam ir daudz nozīmju un tas tiek tulkots eiropiešu valodās kā “sirds” (burtiskā nozīme), “dvēsele“, “saprāts”, “prāts”, “gars”, “apziņa”, "sirdsprāts". Dotajā kontekstā vispieņemamāk šķiet šo terminu tulkot kā “apziņa”, lai gan dažos gadījumos (īpaši gadījumos, kad tajā tiek ielikta noteikta emocionāla nokrāsa) iespējami tādi tulkojuma varianti kā “gars-apziņa” (kriev. дух-сознание) vai “sirds”.
12 Faņjana – mūsdienu Džosjaņ pilsēta Hebei provincē.
13 Siņdžou – atrodas austrumos no Siņsinsjaņ apriņķa Guandun provincē.
14 Linnaņa (senais nosaukums) – aptver mūsdienu provinces Guandun un Guansi, kā arī Indoķīnas pussalas ziemeļu provinces (mūsdienu Vjetnamas ziemeļaustrumu daļu).
15 Naņhaja – pilsēta Guandun provincē.


Nākamās daļas / Следующие части:
  Sestā Patriarha Altāra Sūtra / Сутра Помоста Шестого Патриарха



(c) 2009-2020 I.Ribners, tulkojums latviešu valodā
lz

сидеть в медитации

Когда я сидел в лесу под деревом в молчаливой медитации, ко мне подошел Вималакирти и сказал: "Для медитации совсем не обязательно сидеть. :-))) Если не проявлять свое тело в трех мирах (чувственных желаний, форм и бесформенности), это и будет медитацией. ("своё" - понятие не простое :-))) ) Не выходить из сосредоточения, когда затухают все внутренние функции (когда осознаются неосознанные-автоматические реакции - как внутренние, так и внешние - и затухают :-))) ), но при этом вести себя достойно, - это и будет медитация. Не покидать пути учения (пути Дхармы ), но при этом заниматься в мире своими привычными делами, - это и будет медитация. Не позволять себе тревожиться по поводу всевозможных дурных намерений ("делай что должен и будь что будет (с)" (в Го - тэнуки) ), но вместо этого прибегать к тридцати семи средствам, ведущим к просветлению (поворачивай Колесо Дхармы (в Го - сэнтэ) - а также умело используй все остальные 36000 средств :-))) ), - это и будет медитация. Не отсекать волнений, но при этом вступить в нирвану (с эклектики - в синтез; с плоскости - в пространство; иначе никак. Делать одно нужное и одновременно - ему противоположное нужное :-))) ), - это и будет медитация. Всякий, кто именно так сидит в медитации, обретет печать Будды".

из Сутры Вималакирти
lz

Тезис - антитезис - синтез

> Скажите, где почитать про Гегелевскую спираль развития? (в Википедии не нашла)

Насколько понимаю, речь идёт о конструкции "тезис-антитезис-синтез", которую "гегелевской спиралью развития" назвал в каком-то из своих текстов Ленин. Но потом уже советские философы и, тем более, не-философы раздули это понятие как отдельную …сущность. Но об этом нельзя рассуждать у письменного стола, в отрыве от действия. Без привязки к действию смысл этой конструкции, как и всей диалектической логики через 0.5 секунд угасает, её уже нет. Но если применять её в действии, то другое дело.

Суть конструкции проста. "Тезис-антитезис-синтез" на более нам знакомом языке ничто иное, как "круг-треугольник-конус" :))))

Сознание не может видеть ничего из "действительности", а только свои модели явлений этой "действительности". Когда путём соприкосновения сознания с "действительностю" (обязательно через действие, делая какое-то дело), соприкосаешся с неким для своего восприятия новым явлением (сознание ещё не умеет распознать его "в обьёме"), оно его в начале может воспринимать только как "плоские проекции" этого явления. "Плоские проекции" все разные, и их пока невозможно совместить в общую целостную картинку (как невозможно в плоскости совместить круг и треугольник, это можно сделать только в пространстве, а его ещё нет). Но, если студент не сдаётся и продолжает усердно работать (по латински "студент" - усердно работающий, занимающийся) + если у него есть потенциал это вообще постичь + если учитель + ещё что-то :)))), то эти "проекции" продолжают накапливаться. И тут нужно пройти какому-то времени. И, вдруг, "внезапно" сознание оценивает, что количественных данных о новом явлении у неё уже достаточно и они обработаны достаточно, чтобы можно было предположить свою интерпретацию-модель более глубокого "механизма" наблюдаемого явления (а это единственная функция сознания). Как только это возможно, модель эта конструируется и запускается. И только в этот момент наблюдаемое явление начинает восприниматься уже не как совокупность несовместимых "проекций", а уже как целостный обьект в "обьёме" ("конус", или языком Гегеля результат этой работы - "синтез"). Студент "врубается", или "вьезжает". Или у него "случается проруб" :))

После этого он, смотря на то же явление, продолжает воспринимать всё то же явление, но он сам уже не тот, кто был в начале. Можно сказать, что "гегелевская спираль развития (в этом частном случае) сделала полный цикл" :))))

Вот китайское чаньское изречение про "тезис-антитезис-синтез":

"Когда я еще не начал изучать чань, горы были горами, а реки – реками; когда я начал изучать чань, горы перестали быть горами, а реки – реками; когда я постиг чань, горы снова стали горами, а реки – реками"

из комментов на Facebook
lz

Афоризмы старого Китая

Небо и Земля вовек недвижимы, а эфир меж ними ни на миг не приходит к покою. Солнце и луна днем и ночью бегут друг за другом, а в бездне времен ничего не меняется. Поэтому благородный муж в час досуга должен думать о том, что не терпит промедления, а в минуту решительных действий должен быть празден.

ХУН ЦЗЫЧЭН. ВКУС КОРНЕЙ