September 26th, 2020

lz

Sestā Patriarha Altāra Sūtra (4-7)



Сутра Помоста Шестого Патриарха (параграфы 4-7)



Iepriekšējās daļas / Предыдущие части:
  Sestā Patriarha Altāra Sūtra / Сутра Помоста Шестого Патриарха


...

§ 4. Reiz piektais patriarhs Hunžeņs pēkšņi sasauca visus kopienas locekļus. Kad skolnieki sanāca, viņš teica: “Uzklausiet mani uzmanīgi! Šīs pasaules cilvēkiem dzimšana un nāve ir ļoti svarīgas lietas. Jūs, manas skolas sekotāji un mūsu kopienas locekļi, dienām ilgi veltāt laiku, tiecoties tikai pēc tā, lai nopelnītu laimīgu pārdzimšanu, taču jūs necenšaties atbrīvoties no dzimšanu un nāvju cikla pilnībā, pametot šo rūgto ciešanu jūru pavisam. Taču, ja jūsu pašu daba atrodas nezināšanas tumsā, vai tad jūs varat atrast glābiņu laimes vārtos? Atgriezieties visi savās istabās un ieskatieties sevī. Tas, kurš apveltīts ar intuitīvo gudrību16, atradīs sevī savu sākotnējo dabu17 un intuīciju-pradžņu. Tad lai katrs no jums sacer vienu gathu (pantu) un pasniedz to man. Es paskatīšos jūsu dzeju un, ja kāds no jums būs aptvēris mācības pamatideju, es nodošu tam savu patriarha apmetni un Dharmu (ķīn. fa), kas apliecinās, ka viņš kļuvis par sesto patriarhu. Steidzieties! Steidzieties!”

§ 5. Saņēmuši norādījumus, skolnieki izklīda pa saviem mitekļiem, teikdami cits citam: “Mums nav iemesla attīrīt apziņu un mēģināt sacerēt gathu, lai pasniegtu to patriarham. Vecākais mūks Šeņsju ir mūsu skolotājs un audzinātājs. Kad vecākais mūks Šeņsju būs mantojis Dharmu, viņš varēs kļūt par mūsu balstu, tāpēc nesacerēsim gathas.” Visi tam piekrita, tāpēc gathu patriarham pasniegt neviens neiedrošinājās.

Tajā laikā patriarha zāles priekšā bija paviljons ar trim nodalījumiem. Mākslinieks Lucjiņs uz šā paviljona sienām gribēja kā veltījumu attēlot gleznojumus, kuros redzamas dažādas “Lankavatara Sūtras” epizodes, kā arī attēlot piektā patriarha apmetņa un Dharmas nodošanu, lai iemūžinātu šo notikumu nākamo paaudžu atmiņā. Mākslinieks apskatīja sienas un gatavojās stāties pie darba nākamajā dienā.

§ 6. Vecākais mūks Šeņsju pie sevis nodomāja: “Gathu par apziņu patriarham nepasniegs neviens, jo visi uzskata mani par savu skolotāju. Ja es nepasniegšu gathu par apziņu, tad kā gan piektais patriarhs ieraudzīs izpratnes dziļumu manā apziņā? Ja pasniegšu gathu par apziņu, cenšoties saņemt Dharmu, tad tajā nav nekā nosodāma. Ja es to izdarīšu, cenšoties tikt pie patriarha goda, tas nebūtu labi, jo līdzinātos profāna mēģinājumam uzurpēt šo svēto nosaukumu. Bet, ja es nepasniegšu gathu, tad Dharmu tā arī nesaņemšu.”

Viņš ilgi par to domāja un ļoti šaubījās. Nakts vidū, cenšoties nevienam neparādīties acīs, viņš iezagās paviljona dienvidu nodalījumā, lai uzrakstītu uz sienas savu gathu par apziņu un saņemtu Dharmu. "Ja piektais patriarhs rīt ieraudzīs šo gathu un tā viņam iepatiksies, es iziešu un pateikšu, ka to esmu uzrakstījis es," viņš sprieda. "Bet, ja nu tā viņam nepatiks, tad es uzzināšu, ka esmu nezināšanas aptumšots un manas iepriekš uzkrātās karmas dēļ eksistē šķērslis, kurš man Dharmu saņemt neļauj. Un tad, ja reiz saprast cildenās mācības dziļo būtību ir tik grūti, es nomierināšos un pārstāšu pūlēties."

Un tā vecākais mūks Šeņsju nakts vidū ar sveci rokās iezagās paviljona dienvidu nodalījumā un uzrakstīja uz sienas gathu. Un neviens par to nezināja.

Gatha skan tā:
            Ķermenis ir apskaidrības-bodhi koka stumbrs,
            Bet apziņa ir līdzīga dzidram spogulim uz paliktņa.
            Mums nemitīgi un cītīgi tas jātīra,
            Lai uz tā nebūtu putekļu un netīrumu!

§ 7. Uzrakstījis šo gathu, vecākais mūks Šeņsju atgriezās savā istabā un devās pie miera. Un neviens viņu neredzēja.

Rīta agrumā piektais patriarhs uzaicināja mākslinieku Lucjiņu apgleznot paviljona dienvidu nodalījuma sienu ar zīmējumiem no "Lankavatara Sūtras" epizodēm.

Hunžeņs pēkšņi ieraudzīja gathu un, izlasījis to, teica māksliniekam: "Es tev došu trīsdesmit tūkstošus monētu par to, ka esi uzņēmies smagu darbu un mērojis tik garu ceļu, lai atnāktu šurp, bet nevajag zīmēt attēlus. "Dimanta Sūtrā" ir teikts: "Viss, kam ir forma (pazīmes), nav reāls un ir maldīgs (šķietams)."18 Vai nebūtu labāk atstāt šeit šo gathu, lai maldu aptumšotie cilvēki to deklamētu un, atbilstoši tam, strādātu pie savas morāli psihiskās pilnveidošanās, kas ļautu viņiem izvairīties no trim mokpilnām pārdzimšanām?!19 Ja šie cilvēki nodarbosies ar praktiku saskaņā ar šo gathu, tas atturēs viņus no degradācijas (ķīn. duoluo)."

Tad lielais skolotājs sasauca kopā visus mācekļus un aizdedzināja gathas priekšā vīraku. Visi kopienas locekļi izlasīja gathu un viņu sirdis piepildījās ar apbrīnu un cieņu.

Piektais patriarhs teica: "Jums visiem jādeklamē šī gatha, tad jūs spēsiet ieraudzīt savu dabu. Ja jūs nodarbosieties ar praktiku saskaņā ar šo gathu, tad izvairīsieties [no trim pārdzimšanām].”

Un visi kopienas locekļi to deklamēja, un apbrīnas pārpilni izsaucās: “Cik brīnišķīgi!”

Tad piektais patriarhs pasauca uz zāli vecāko mūku Šeņsju un pajautāja: "Vai tu uzrakstīji šo gathu? Ja to uzrakstīji tu, tev pienākas saņemt manu Dharmu."

Vecākais mūks Šeņsju atbildēja: "Atzīstos un atzīstu savu vainu – patiešām es to uzrakstīju, bet neuzdrīkstos tīkot patriarha goda. Tik vien lūdzu tēvu-skolotāju aiz līdzcietības pret mani pateikt, vai man piemīt kaut nedaudz intuīcijas-pradžņas, lai saprastu lielo [mācības] būtību?"

Piektais patriarhs teica: “Gatha, kuru tu uzrakstīji, parāda, ka tu vēl neesi sasniedzis pilnu [izpratni]. Tu esi pie [mācības] vārtiem tikai piegājis, bet neesi pa tiem vēl iegājis. Ja saskaņā ar tavu gathu pašpilnveidosies profāns, tas palīdzēs viņam neiekrist trīs mokpilnās pārdzimšanās. Bet šāda izpratne vēl neļaus viņam sasniegt pilnīgu apskaidrību-bodhi (ķīn. u šan pu ti). Pa vārtiem ir jāieiet un jāierauga pašam sava sākotnējā daba. Ej un padomā vēl dienu-divas. Kad būsi sacerējis vēl vienu gathu, atnāc pie manis un pasniedz to. Ja būsi iegājis pa vārtiem un ieraudzījis savu sākotnējo dabu, es tev atdošu apmetni un Dharmu.”

Vecākais mūks Šeņsju aizgāja un vairākas dienas mēģināja sacerēt citu gathu, bet viņam nekas neizdevās.


Piezīmes:
16 Intuitīvā gudrība (intuīcija,intuīcija-pradžņa,pradžņa) [ķīn. bo že] – aptuvens tulkojums teicienam, kas apzīmē apskaidroto gudrību, kas sākotnēji piemīt cilvēka apziņai, tas ir, Budas dabai. Intuitīvajai gudrībai nav nekā kopīga ar jēdziena "intuīcija" "sadzīvisko" nozīmi. Precīzāks jēgas tulkojums – "sākotnējā (apskaidrotā) gudrība" (kriev. изначальная (просветленная) мудрость). Tāpat jāņem vērā, ka ķīniešu valoda bagātīgāk un daudzveidīgāk nodod sūtrā izmantoto teicienu nozīmju nokrāsas, bet ķīniešu (čaņ) domāšana atšķirībā no rietumu domāšanas netiek būvēta pēc "definīciju" principa (principa "dot skaidras un precīzas definīcijas", principa "abpusēji viennozīmīgas atbilstības ievērošana starp terminu un jēdzienu, kuru tas apzīmē"). Tāpēc šeit: "Tas, kurš apveltīts ar intuitīvo gudrību, atradīs sevī savu sākotnējo dabu un intuīciju-pradžņu" visa paragrāfa kontekstā nozīmē: "Tas no jums, kurš sasniedzis to apskaidrības līmeni, kad viņš var kaut vai laiku pa laikam realizēt sevī ielikto sākotnējās gudrības potenciālu, ir spējīgs tieši tagad, sakoncentrējoties ieraudzīt savu patieso dabu un radīt sevī apskaidrotas gudrības stāvokli".
17 Sākotnējā daba (ķīn. ben sjin; kriev. изначальная природа) – sākotnējā cilvēka daba (paša daba), kas identiska sākotnējai (apskaidrotai) apziņas dabai (ķīn. ben sjīņ; kriev. природа сознания]
18 Skat. a7, 8. sēj., 749-а. lpp.
19 Trīs mokpilnās pārdzimšanas – trīs nelabvēlīgie (nelaimīgie) pārdzimšanas ceļi: 1) pārdzimt ellē; 2) pārdzimt izsalkuša gara (preta) veidolā; 3) pārdzimt dzīvnieka veidolā.


Nākamās daļas / Следующие части:
  Sestā Patriarha Altāra Sūtra / Сутра Помоста Шестого Патриарха



(c) 2009-2020 I.Ribners, tulkojums latviešu valodā