September 23rd, 2020

lz

Внедрение "гендерной идеологии" - отчуждение собственного тела человека от самого человека

Те, которые нам навязывают так называемую "гендерную идеологию", навязывают самую чудовищную форму отчуждения, так как отчуждает человеческую личность от его тела, того, что всегда было его. В том смысле, что вместо естественного восприятия своего тела навязывают человеку вымышленную идеологическую конструкцию, которая придумана некими "неизвестными отцами" и в которую нам предлагаются просто поверить, потому, что это типа "прогрессивно". Для этого залезая в школы и детские сады и отформатировая мозги детей соответствующим образом.
Суть процесса отчуждения на данном этапе - это внедрение неких чужерожных как-бы "сервисов" между человеком и различными аспектами его бытия (это уже произошло с экономическими отношениями(рыночные "сервисы"), семьёй(ювенальные "сервисы") и вот наконец - отчуждается собственное тело человека от самого человека). Все эти как-бы "сервисы" контролирует кто-то другой, не сам человек. И не важно, "платные" эти "сервисы" или "бесплатные". "Бесплатные сервисы" - тоже платные. У любого "сервиса" - есть хозяин, частный собственник.
lz

Sestā Patriarha Altāra Sūtra (1-3)






SESTĀ PATRIARHA ALTĀRA SŪTRA

六祖壇經

(liù zŭ tán jīng)

(Сутра Помоста Шестого Патриарха)

Dienvidu skolas1 mācība par pēkšņo apskaidrošanos2,
augstākās mahajānas maha-pradžņa-paramita-sūtra3

Altāra Sūtra, kuru nolasīja Sestais Patriarhs,
lielais skolotājs Hueinens, kurš sludināja Dharmu Dafaņsi klosterī4 Šaodžou5,
vienā dzjuaņā, kuru sastādījis Dharmas izplatītājs,
skolnieks Fahajs6, kurš saņēmis ne-zīmju pamācības7

§ 1. Lielais skolotājs Hueinens pakāpās uz paaugstinājuma Dafaņsi klostera zālē un sāka sludināt mācību par lielo pradžņa-paramitu8, sniedzot ne-zīmju pamācības. Vairāk nekā desmit tūkstoši mūku, mūķeņu un citu sabiedrības pārstāvju sēdēja viņa priekšā. Veidzju, Šaodžou pilsētas ciši9, kā arī vairāk nekā trīsdesmit dažāda ranga valdības ierēdņu un vairāk nekā trīsdesmit mācītu vīru – konfūciešu – lūdza lielajam skolotājam izskaidrot mācību par lielo pradžņa-paramitu.

Pēc tam ciši [Veidzju] lika Fahajam, vienam no mūku kopienas locekļiem, apkopot sludinātā pierakstus, lai tos izplatītu nākamo paaudžu vidū. Lai tie brāļi Ceļā un Mācībā, kuri ir cienīgi saņemt pamācības par mācības būtību šīs skolas tradīcijā, nodotu tās tālāk cits citam un lai [šos pierakstus] saņēmušais tiktu atzīts kā svētību saņēmušais un būtu tiesīgs sludināt šo “Altāra sūtru”.

§ 2. Lielais skolotājs Hueinens teica:
“Labie viedie draugi!10 Attīriet savu apziņu11 un koncentrējieties uz mācību par lielo pradžņa-paramitu.”

Pēc tam lielais skolotājs iegrima klusumā, attīrot savu garu-apziņu. Pēc ilgstošas klusēšanas viņš teica: “Labie viedie draugi, klausieties uzmanīgi! Mans tēvs vispirms bija ierēdnis Faņjanā12, pēc tam viņam tika atņemts amats, un viņš kā zemas kārtas cilvēks tika nosūtīts uz Siņdžou pilsētu13 Linnaņas provincē14. Kad es vēl biju pavisam mazs, tēvs pāragri nomira un mana sirmā māte kopā ar mani – savu vienīgo dēlu pārcēlās dzīvot uz Naņhaju15. Tur mēs dzīvojām ļoti trūcīgi un es biju spiests pelnīt iztiku ar smagu darbu, pārdodot tirgū malku. Reiz nejauši es satiku kādu atbraucēju, kurš pirka malku. Viņš veda mani sev līdzi uz iebraucamo vietu valsts ierēdņiem. Tur viņš man samaksāja par malku un, paņēmis to, aizgāja. Naudu saņēmis, es devos uz vārtu pusi, bet tad pēkšņi ieraudzīju kādu citu atbraukušo viesi, kurš deklamēja “Dimanta Sūtru”.

Izdzirdot sūtru vienu reizi, mana apziņa, pēkšņi atmodusies, pielija ar gaismu. Tad es pajautāju viesim: “No kurienes jūs esat ieradies, nesdams sev līdzi šo sūtru?” Viesis atbildēja: “Es paklanījos piektajam patriarham Hunžeņam Fenmušaņ kalnā, Austrumu kalnos, Huanmei apriņķī, Cidžou provincē. Tur es uzzināju, ka šobrīd viņa kopienā ir vairāk nekā tūkstotis skolnieku. Es dzirdēju arī to, ka lielais skolotājs iedvesmo mūkus un lajus, sakot, ka pietiek izlasīt tikai vienu “Dimanta Sūtras” pantu, lai ieraudzītu savu patieso dabu un ar tiešās apziņas palīdzību kļūtu par Budu.”
Izdzirdējis viņa teikto, es sapratu, ka man bija lemts satikt šo cilvēku. Es atvadījos no mātes un devos uz Huanmei, uz Fenmušaņ kalnu. Atnācis es paklanījos patriarham Hunžeņam.

§ 3. Patriarhs Hunžeņs man jautāja: “No kādām vietām tu uz šo kalnu esi atnācis, lai man paklanītos? Kas tevi šurp atvedis, ko tu no manis gribi, ko meklē?”

Es viņam atbildēju: “Esmu vienkāršs cilvēks no Linnaņas, no Siņdžou. Esmu atnācis tālu ceļu tikai tādēļ, lai paklanītos patriarham un vēlos tikai kļūt par Budu. Nekādu citu vēlēšanos man nav, neko citu es nemeklēju.”

Patriarhs iebilda: “Ja reiz tu esi no Linnaņas, tātad – mežonis. Vai tad tu vari kļūt par Budu?”

Es atbildēju: “Lai arī cilvēki iedalās dienvidu un ziemeļu iedzīvotājos, Budas daba dienvidniekiem un ziemeļniekiem neatšķiras. Kaut arī mans mežoņa ķermenis atšķiras no jūsējā, ar ko gan atšķiras mūsu Budas daba?”

Lielais skolotājs gribēja turpināt apspriešanu, bet, paskatījies visapkārt, ieraudzīja, ka blakus stāv cilvēki, un teikt neko nesāka. Tad viņš nosūtīja mani strādāt kopā ar visiem kopienas locekļiem. Pēc kāda laika kāds skolnieks – lajs – mani nosūtīja malt graudus un es nostrādāju telpā, kurā mala graudus, vairāk nekā astoņus mēnešus.


Piezīmes:
1 Tas ir, čaņ skolas Dienvidu zara, par kuras pamatlicēju tiek uzskatīts Hueinens
2 Tiešā tulkojumā – “pēkšņā mācība” (ķīn. duņ dzjao), ar ko tiek saprasta čaņ skolas mācība par “pēkšņo apskaidrošanos” (ķīn. duņ u pu ti)
3 Pradžņa-paramita sūtra – attiecas uz mahajānas mācības sadaļu par intuitīvo gudrību, kura pārceļ budisma adeptu “otrā krastā” (t.i., nirvānā)
4 Dafaņsi – čaņ klostera nosaukums, kurš, iespējams, atradās Šaodžou pilsētā. Cits šā klostera nosaukums – Kaijuaņsi.
5 Šaodžou – neliela pilsēta mūsdienu Guandun provinces rietumos.
6 Fahajs – ticami dati par viņa dzīvi nav saglabājušies.
7 Ne-zīmju pamācības (ķīn. u sjan dzjie). F. Jampoļskis tulko šo izteicienu kā “pamācības par bezformīgumu” (angl. precepts of formlessness; kriev. предписания о бесформенности) (skat. A6)
8 "Pradžņa-paramita" (ķīn. bo že bo luo mi) – “aiz-robežu gudrība", kura "izved" cilvēku "ārpus" fenomenālās dzimšanu un nāvju pasaules robežām, pārceļot viņu no sansāras pasaules “uz otru krastu”, tas ir, absolūtās esamības (nirvānas) pasaulē.
9 Ciši – apgabala vietvaldis.
10 Labie viedie draugi (ķīn. šaņ džīši; kriev. благомудрые друзья) – uzruna, kas plaši izplatīta budisma literatūrā. Parasti ar to saprot “labu draugu-skolotāju” (kriev. доброго друга-наставника), satikšanās ar kuru ir izšķirošais faktors, kurš virza budisma adeptu uz labā iepazīšanas (kriev. познания добра) un tālākās “apskaidrošanās” ceļu. Šajā gadījumā tiek izmantota kā pieklājīga uzruna cilvēkiem, kuri ir labi sapratuši budisma mācību.
11 Apziņa (ķīn. sjīņ) – viens no svarīgākajiem budisma filozofiski psiholoģiskās mācības jēdzieniem, kurš tiek plaši izmantots ķīniešu budisma tekstos. Tam ir daudz nozīmju un tas tiek tulkots eiropiešu valodās kā “sirds” (burtiskā nozīme), “dvēsele“, “saprāts”, “prāts”, “gars”, “apziņa”, "sirdsprāts". Dotajā kontekstā vispieņemamāk šķiet šo terminu tulkot kā “apziņa”, lai gan dažos gadījumos (īpaši gadījumos, kad tajā tiek ielikta noteikta emocionāla nokrāsa) iespējami tādi tulkojuma varianti kā “gars-apziņa” (kriev. дух-сознание) vai “sirds”.
12 Faņjana – mūsdienu Džosjaņ pilsēta Hebei provincē.
13 Siņdžou – atrodas austrumos no Siņsinsjaņ apriņķa Guandun provincē.
14 Linnaņa (senais nosaukums) – aptver mūsdienu provinces Guandun un Guansi, kā arī Indoķīnas pussalas ziemeļu provinces (mūsdienu Vjetnamas ziemeļaustrumu daļu).
15 Naņhaja – pilsēta Guandun provincē.


Nākamās daļas / Следующие части:
  Sestā Patriarha Altāra Sūtra (4-7) / Сутра Помоста Шестого Патриарха (параграфы 4-7)
  Sestā Patriarha Altāra Sūtra (8-10) / Сутра Помоста Шестого Патриарха (параграфы 8-10)
  Sestā Patriarha Altāra Sūtra (11-13) / Сутра Помоста Шестого Патриарха (параграфы 11-13)
  Sestā Patriarha Altāra Sūtra (14-17) / Сутра Помоста Шестого Патриарха (параграфы 14-17)



(c) 2009-2020 I.Ribners, tulkojums latviešu valodā