Пушкин и Гете




22 марта день памяти немецкого писателя и поэта, философа Иоганна Вольфгана фон Гёте (1749–1832). Для немецкого народа его имя равнозначно имени Пушкина для русских.

Гёте считается основоположником немецкой литературы и языка нового времени, Пушкин – родоначальник новой русской литературы, создатель русского литературного языка. Два гениальных поэта. Они были современниками, свидетелями разных событий одной эпохи. Гете был на полвека старше Пушкина, и им не довелось в жизни встретиться лично. Но существовало литературное знакомство. О гётевской трагедии «Фауст» Пушкин узнал из книги Ж. де Сталь «О Германии», в романе «Евгений Онегин» упоминаются имя Гёте и герои его книг. В статье «О драмах Байрона» Пушкин заметит, что драма «Фауст» есть величайшее создание поэтического духа. Он служит представителем новейшей поэзии».

Гете узнает о русском поэте Пушкине от его друзей.


Впервые он услышал пушкинские стихи от художника Ореста Кипренского, которому довелось писать портрет великого немца. Во время живописного сеанса он прочел строки «К Овидию» на русском, итальянском и французском языках. По завершения чтения Гёте заметил: «Я думаю – ни итальянский, ни французский, ни немецкий не в состоянии передать той мощи, той музыки, которую я услышал, когда Вы читали эти стихи на родном языке Пушкина». Прощаясь с художником, Гёте сказал: «За портрет благодарю Вас. А увидитесь с Пушкиным, передайте ему мое восхищение и благословение».

В. А. Жуковский навещал Гёте в 1821 и 1827 годах. Во время этих встреч Гёте подробно расспрашивал о Пушкине. Жуковский читал ему пушкинскую «Сцену из Фауста». В последнюю их встречу «Гёте взял своё перо, которым недавно писал, и, протягивая его Жуковскому, сказал: Передайте моему собрату мое перо!» Гусиное перо Гёте Жуковский доставил Пушкину. Поэт хранил его в красном сафьяновом футляре, на котором сделал надпись: «Подарок Гёте».
Творческое наследие Гёте и Пушкина навсегда вошло в сокровищницу мировой культуры и, прежде всего, немецкой и русской национальных культур.

Сегодня в ФРГ существует Немецкое Пушкинское общество, которое долгие годы возглавляла праправнучка А. С. Пушкина графиня Клотильда фон Ринтелен.

из сообщества ВК "Пушкинский заповедник"


lz

Владимир Ацюковский - О методологии современной науки



24.января этого года в возрасте 90 лет ушел из жизни Владимир Акимович Ацюковский - инженер, физик, специалист по методологии науки и основатель эфиродинамики* - современного направления в физике, над которым работал последние 50 лет.

*Эфиродинамика ставит себе задачу объяснить природу (внутренние механизмы) всех известных физических явлений, включая элементарные частицы, основываясь не на уравнениях, логических постулатах и на прочих умозрительных конструкциях, как предлагает далеть мейнстрим современной физики, а на нечто материальное. Эфиродинамика предлагает рассмотреть как материальную основу некую всемировую среду - эфир, который, подобно газу, состоит из очень маленьких частичек - "амеров" с их "тепловым" движением. Но рассматривать эту как бы старую идею (Фалес, Декарт,Максвел,Менделеев) современная эфиродинамика предлагает уже на новом "историческом витке", в котором для описания движения потоков и вихрей в этой материи предлагается использовать модели аэро- и гидро-динамики, которые наработаны за последние 100 лет. А известные нам "частицы" (например, протон или нейтрино) и все их производные, все "законы физики" и "мировые константы", а также гипотезы о новых и пока науке неизвестных явлениях - вытекают из механического движения этой материи.

lz

Sestā Patriarha Altāra Sūtra (17-21)



Сутра Помоста Шестого Патриарха (параграфы 17-21)



Iepriekšējās daļas / Предыдущие части:
  Sestā Patriarha Altāra Sūtra / Сутра Помоста Шестого Патриарха


...

§ 17. Labie viedie draugi! Manos Dharmas vārtos kopš vissenākajiem laikiem un līdz pat šim brīdim viss balstās uz "ne-domu" (ķīn. u niaņ) kā galveno mācības principu (ķīn. dzong), uz ārēju pazīmju neesamību (ķīn. u sjān) kā substanci un uz "ne-piesaistīšanos" ("atbalsta neesamību") (ķīn. u džu) kā pamatu-sakni (ķīn. bēn).

Kas ir "pazīmju neesamība"? "Pazīmju neesamība" ir, atrodoties starp [lietu ārējām] pazīmēm, nepiesaistīties šīm pazīmēm. "Ne-doma" nozīmē, iegremdējoties domāšanā, nedomāt. Un "ne-piesaistīšanās" ("atbalsta neesamība"), kas ir cilvēka sākotnējā daba (ķīn. bēn sjin).

Secīgajai domu plūsmai nav jāapstājas un jāaizkavējas ne pie kā; iepriekšējām domām, šā brīža domām un nākotnes domām, domai pēc domas jāseko citai pēc citas bez pārtraukumiem. Tiklīdz viena doma tiek pārtraukta, dharma-kaja31 atiet no rūpa-kajas.32 Tekošajā domāšanas procesā nav jāapstājas ne pie vienas lietas, jo, tikko kaut viena doma aizkavējas, tā visa tai sekojošā domu plūsma tiek aizkavēta un izraisa piesaistišanos. Bet, ja, iegremdējoties visās lietās, secīgā domu plūsma neaizkavējas ne pie kā, tad piesaistīšanās nebūs. Tāpēc "ne-piesaistīšanās" ("atbalsta neesamība") ir pamats.

Labie viedie draugi! Ārēji nepiesaistīšanās [ārējām] pazīmēm ir "pazīmju neesamība". Tiklīdz jūs atsaistāties no pazīmēm, jūsu paša dabas substance attīrās (ķīn. cjīn dzjin). Tāpēc "pazīmju neesamība" ir substance.

Nokļūstot visās situācijās, nepiesārņoties (ķīn. bu žān) – to sauc par "ne-domu". Savās domās atraisieties no [ārējiem] apstākļiem; atrodoties lietu vidū, neradiet domas par tām. Ja jūs nedomāsiet par visām lietām, tad visas domas tiks atmestas. Un, kad [diskursīvā] domāšana pārtrūks, jūs vairs nepārdzimsiet citās vietās.

Ceļu studējošie! Nepieļaujiet paviršību un vieglprātīgu attieksmi pret mācības būtību (ķīn. fa ji). Tas vēl nebūtu nekas, ja jūs maldinātu tikai paši sevi, bet ir daudz ļaunāk, kad jūs iedvesmojat uz kļūdām citus. Tomēr daži cilvēki ne tikai maldās paši un neko nesaprot, bet vēl arī ceļ neslavu Sūtru mācībai (ķīn. dzjīn fa)

Tieši tāpēc "ne-doma" ir noteikta kā mācības galvenais princips. Tā kā maldu aptumšotie cilvēki domā, balstoties uz [ārējiem] apstākļiem, [tāda veida] domāšana rada maldīgus uzskatus, visdažnedažādākās aizraušanās, kopā ar to izraisītajām aplamajām darbībām, un visādas muļķīgas domas. Tas viss rodas no šāda veida domāšanas. Tādēļ, šajos mācības vārtos "ne-doma" ir noteikta kā galvenais princips.

Šīs pasaules cilvēki! Atsakieties no maldīgiem uzskatiem, neradiet maldīgas domas! Taču, ja nebūs domu, tad arī "ne-doma" netiks radīta. "Ne" nozīmē – "nav" kā? "Doma" nozīmē – "doma" par ko? "Ne" nozīmē atteikties no visu pasaules pieķeršanos pazīmju dualitātes. "Doma" nozīmē domāt tathātas (īstās realitātes, ķīn. džēn žu, sanskr. bhūta-tathātā) sākotnējo dabu.

Tathāta ir domas substance; doma ir tathātas funkcija. Ja jūs ļaujat domām augt no savas sākotnējās dabas līmeņa (no īstās realitātes–tathātas līmeņa), tad lai arī jūs redzat, dzirdat, saprotat (apzināties) un zināt, - jūs nepiesārņojaties ar [ārējiem] apstākļiem (objektiem) un vienmēr esat pilnīgi brīvi. "Vimalakirti sūtrā" ir teikts: "Ārēji spējiet labi atšķirt visas dharmu pazīmes, bet iekšēji neatkāpieties no pirmprincipa."33

§ 18. Labie viedie draugi! Šajos mūsu mācības vārtos "sēdošā meditācija" (ķīn. dzuo čaņ; jap. dza dzen) savā būtibā nav ne apziņas vērošana, tā ne tīrības vērošana un nevar arī teikt, ka tā būtu [pilnīgs] nekustīgums.

Ja runājam par apziņas vērošanu, tad apziņa jau sākotnēji ir iestigusi maldos, bet maldi līdzinās ilūzijai, tāpēc vērot nav ko.

Ja runājam par tīrības vērošanu, tad cilvēka daba jau ir sākotnēji tīra, bet maldīgu domu dēļ tathāta tiek aizēnota. Taču, kad jūs atbrīvojaties no maldīgām domām, jūsu sākotnējā daba izpauž savu tīrību. Neredzēt to, ka paša daba ir sākotnēji tīra un uzbudināt savu apziņu ar tīrības vērošanu nozīmē aptumšoties ar tīrību. Tā kā nevienam no maldiem nav reāla pamata, tad acīmredzams, ka viss, ko jūs vērojat, ir ilūzija.

[Patiesajai] tīrībai nepiemīt ne formas, ne pazīmes, bet daži cenšas noteikt tīrības pazīmes un apgalvo, ka tā arī ir augstākā pašpilnveidošanās praktika (ķīn. gōng fu). Cilvēki, kuri ir pieturas pie šādiem uzskatiem, rada šķēršļus savai sākotnējai dabai un sasien sevi ar tīrību.

Ar nekustīgumu savukārt ir jāsaprot paša dabas stabilitāte (pastāvīgums), kad cilvēks nepievērš uzmanību citu kļūdām un trūkumiem. Maldos nonākušie cilvēki, lai arī viņu pašu ķermeņi nekustīgumu ir sasnieguši, kolīdz atver muti, tā uzreiz sāk runāt par labo un slikto citos cilvēkos, bet tas ir Ceļa-Dao pārkāpums.

§ 19. Šajos mācības vārtos "sēdēt" (ķīn. dzuo) nozīmē to, ka nav nekādu šķēršļu un ka domas (uztraukums) nerodas ne pie kādiem ārējiem apstākļiem un nosacījumiem.

Meditācija (ķīn. čaņ) nozīmē [iekšēji] vērot savu sākotnējo dabu (ķīn. bēn sjin) bez nemiera-uztraukuma.

Bet kas ir meditācija un apskaidrība (ķīn. čaņ din; sanskr. dhyāna-samādhi)? Par meditāciju sauc nepiesaistīšanos [lietu un parādību] ārējām pazīmēm, bet apskaidrība ir iekšējs miers.

Ja ir pieķeršanās ārējām pazīmēm, jūsu apziņa būs nemierīga; ja nebūs pieķeršanos [lietu un parādību] ārējām pazīmēm, tad apziņa būs mierīga un [jūsu] sākotnējā daba būs pati par sevi tīra un pati par sevi apskaidrota. Tiklīdz [sāksi] balstīties uz ārējiem apstākļiem, radīsies kustība, bet kustība izraisa nemieru. Taču, ja atraisīsies no ārējām pazīmēm, tad tā arī būs meditācija (ķīn. čaņ); ja saglabāsi iekšēju mieru, tā arī būs apskaidrība-samādhi.

[Tādā veidā], atbrīvoties no pieķeršanās ārējiem objektiem - tā ir meditācija-čaņ, saglabāt iekšēju mieru - tā ir apskaidrība-samādhi, tāpēc arī saka "meditācija" un "apskaidrība".

"Vimalakirti Sūtrā" (ķīn. vei mo dzjīn) ir teikts: "Pēkšņi un acumirklī [cilvēks] iegūst sākotnējo apziņu (ķīn. bēn sjīņ)."34 Bet "Bodhisattvas Pamācībās" (ķīn. pu sa dzjie) teikts: "Sākotnējos dziļumos jūsu paša daba ir pilnīgi tīra."35

Labie viedie draugi! Vērojot paša dabu, jūs ieraudzīsiet savu paša tīrību; nodarbojoties ar pašpilnveidošanās praktiku, jūs ieraudzīsiet Dharma-kaju jūsu paša dabā un jūsu paša darbi kļūs par Budas darbiem. [Tādā veidā], strādājot ar sevi, jūs kļūstat par Budu.

§ 20. Labie viedie draugi! Es jūs mudinu pašiem savā fziskajā ķermenī ieraudzīt to, ka jūsu pašu dabai ir trīs Budas ķermeņi.36 Šie trīs Budas ķermeņi dzimst no jūsu pašu dabas.

Kas ir tīrais Budas dharmu ķermenis - Dharma-kaja (ķīn. fa šēņ)? Visiem pasaules cilvēkiem to daba pati par sevi ir sākotnēji tīra un visas lietas un parādības (dharmas) atrodas viņu pašu dabā. Ja cilvēki domā par visādām [sliktām] lietām, viņi sāk darīt sliktus darbus. Ja viņi domā par visādiem labiem darbiem, tad viņi sāk praktizēt labus darbus.

No šejienes ir skaidrs, ka visas lietas un parādības (dharmas) atrodas jūsu pašu dabā, bet jūsu pašu daba vienmēr paliek tīra. [Tas līdzinās tam, kā] saule un mēness spīd vienmēr, bet tos var aizsegt mākoņi. Tādēļ, lai arī augšā tie ir vienmēr spoži, no apakšas [tie izskatās] aizsegti, un sauli, mēnesi, zvaigznes un planētas nevar ieraudzīt.

Taču, ja pēkšņi uzpūtīs apskaidrības-gudrības (pradžņas) vējš un izkliedēs visus mākoņus un miglas vālus, tad vienā mirklī kļūs skaidri redzamas visu lietu formas. Šīs pasaules cilvēku sākotnējā daba līdzinās skaidrām gaišzilām debesīm, apziņas daba (ķīn. huei) līdzinās saulei, bet gudrības daba (ķīn. dži) līdzinās mēnesim. Apziņas daba un gudrības daba ir spožas vienmēr, bet tā kā jūs piesaistāties ārējiem apstākļiem, tad peldošie ārējo domu mākoņi aizsedz [to gaismu] un līdz ar to jūsu paša dabas gaisma nav ieraugāma.

Tāpēc, ja jūs satiksiet labu draugu-skolotāju (ķīn. šaņ džī ši), kurš atklās jums patieso Mācību (ķīn. džen fa) un izkliedēs visas kļūdas un maldus, tad iekšēji un ārēji viss kļūs gaismas apmirdzēts un jau savā paša dabā jūs ieraudzīsiet visas lietas un paradības (dharmas), jo visas dharmas atrodas [katra cilvēka] paša dabā. To arī sauc par tīro Budas dharmu ķermeni - Dharma-kaju.

Tas, kurš pieņem patvērumu pats sevī, pārstāj darīt sliktus darbus un to arī sauc par patvēruma pieņemšanu.

Bet kas ir Budas iemiesotā ķermeņa - Nirmana-kajas (ķīn. hua šēņ) [izpausmju] neskaitāmā daudzveidība? Kad nenotiek [diskursīvā] domāšana, jūsu daba līdzinās tukšumam. bet kad rodas [diskursīvā] domāšana, jūs sākat paštransformēties. Ja jūs domājat par sliktām lietām, tad pārdzimstat ellē. Ja jūs domājat par labām lietām, tad pārdzimstat debesīs debesu iemītnieku (devu) vidū. [Ja jūs domājat par] kaitēšanu [dzīvajām būtnēm], tad pārdzimstat par mājdzīvnieku, bet, ja domāsiet par [līdzcietību] pret dzīvajām būtnēm, tad transformēsieties par bodhisattvu. [Ja jūs domājat par] džņjānu un gudrību-pradžņu (ķīn. dži huei), tad pārdzimstat augstākajās pasaulēs, [ja domājat par visādām] muļķībām, pārdzimstat zemākajās sfērās. [Tādā veidā] jūsu pašu [spēkos] ir ļoti daudz transformācijas iespēju, bet maldos esošie cilvēki paši to nezina un to neredz. Bet ja rodas kaut viena laba doma (ķīn. ī niaņ šaņ, kriev. одна благая мысль), tad uzreiz dzimst sākotnējā gudrība (ķīn. dži huei). To arī sauc par jūsu pašu dabas Nirmana-kaju - Budas iemiesoto ķermeni.

Bet ko sauc par ideālo Budas ķermeni - Sambhoga-kaju37 (ķīn. bao šēņ)? Kā viena lampa spēj izkliedēt tūkstošgadīgu tumsu, tā arī viena gudra doma spēj iznīcināt tūkstošgadīgus maldus. Nedomājiet par pagātni, bet pastāvīgi domājiet par nākotni, jo ja jums pastāvīgi būs labas domas par nākotni, tad arī sauks par ideālo Budas ķermeni - Sambhoga-kaju.

Viena doma par ļauno iznīcina tūkstošgadīga labā radītos augļus; vien doma par labo iznīcina tūkstošgadīga ļaunuma radītos augļus. Ja kopš neatminamiem laikiem jūsu domas par nakotni vienmēr ir labas, tad jūs sauks par Sambhoga-kaja Budu. Ja jūs domāsiet no Dharma-kajas pozīcijām, tad tā būs Nirmana-kaja. Ja domas pastāvīgi būs labas, tā būs Sambhoga-kaja. Pašapskaidrošanās (ķīn. dzi u) un paškultivācija-pašpilnveidošanās (ķīn. dzi sjiū) - to arī sauc par "patvēruma pieņemšanu". Āda un gaļa ir fiziskais ķermenis (Rūpa-kaja, ķīn. se šēņ), bet fiziskais ķermenis ir mājoklis, tāpēc nevar teikt, ka jūs pieņemat patvērumu tajā. Bet ja jūs atmostaties pie trijiem [Budas] ķermeņiem, tas nozīmē, ka [Mācības] galveno būtību jūs esat sapratuši.

§ 21. Tagad, par cik jūs jau esat pieņēmuši patvērumu trijos Budas ķermeņos, es izskaidrošu jums četras lielās apņemšanās. Labie viedie draugi! Atkārtojiet kopā ar mani to, ko es saku: "Zvēru izglābt visas dzīvās būtnes, lai arī cik neskaitāmas tās būtu! Zvēru iznīcināt visas klešas38, lai cik neskaitāmas tās būtu! Zvēru apgūt visas dharmas, lai arī cik neskaitāmas tās būtu! Zvēru veiksmīgi pabeigt Budas Ceļu, lai arī cik nepārspējams tas būtu!"

Labie viedie draugi! Kad es saku: "Zvēru izglābt visas dzīvās būtnes, lai arī cik daudz to būtu" – tas nenozīmē, ka es glābju jūs, bet gan to, ka [savā] apziņā katra dzīvā būtne glābj pati sevi, glābjot savu paša dabu. Ko nozīmē "glābt sevi, glābjot savu dabu"? Neraugoties uz maldīgiem uzskatiem, klešām, nezināšanu un muļķību jūsu fziskajā ķermenī (Rūpa-kaja), jums pašiem piemīt sākotnējās atmošanās daba (ķīn. ben dzjue sjin), un [tāpēc] ar pareizu uzskatu (ķīn. džen dziaņ) palīdzību jūs izglābjaties. Atmostoties pie pareiziem uzskatiem, gudrība-pradžņa izkliedē muļķību un maldīgos uzskatus, un visas dzīvās būtnes pašas izglābjas.

Kad atnāk nepareizi uzskati, jūs glābjat sevi, ar pareizu uzskatu palīdzību; kad atnāk maldi, jūs glābjat sevi ar gudrību; kad atnāk ļaunais, jūs glābjat sevi, izmantojot labo; kad atnāk klešas, jūs glābjat sevi, izmantojot apskaidrību-bodhi. Tādu izglābšanos sauc par patieso izglābšanos.

"Zvēru iznīcināt visas klešas, lai arī cik daudz to būtu" nozīmē atbrīvot savu apziņu no maldiem un ilūzijām. "Zvēru apgūt visas dharmas, lai arī cik neskaitāmas tās būtu" nozīmē nesalīdzināmās un patiesās Dharmas (Mācības) apgūšanu. "Zvēru veiksmīgi pabeigt nepārspēto Budas Ceļu" nozīmē vienmēr būt mierīgam un pazemīgam, izturēties ar cieņu pret visu, atraidīt maldīgas pieķeršanās un atmosties pie sākotnējās gudrības. Kad visi maldīgie uzskati ir atmesti, sākas jūsu pašatmošanās (apskaidrošanās) un jūs [veiksmīgi] pabeidzat Budas Ceļu (kļūstat par Budu), ar to pašu praksē realizējot [četru] apņemšanos spēku.


Piezīmes:
31 Dharma-kaja (ķīn. fā šēn) – "Budas dharmu ķermenis", absolūtais esamības aspekts.
32 Rūpa-kaja (ķīn. se šēn) – "Budas fiziskais ķermenis", "formu ķermenis"; empīriskais, sajūtošais esamības aspekts. Dažreiz tiek lietots kā kopējs divu Budas ķermeņu – sambhoga-kajas un nirmana-kajas – apzīmējums (skat. 36. komentāru).
33 Skat. a7, 14. sēj., 537-c. lpp. Vārdi "ārēji" un "iekšēji" oriģinālajā "Vimalakirti Sūtras" tekstā neparādās
34 Skat. a7, 14. sēj., 541-а. lpp.
35 Skat. a7, 24. sēj., 100З-c. lpp.
36 Trīs Budas ķermeņi – trīs "patiesās" esamības aspekti, jeb modusi: 1) dharma-kaja [skat. 31. komentāru] – absolūtā esamība, kurā nav dalījuma subjektā un objektā. Tā kļūst pieejama ar "konkrētāku", "noformētāku" aspektu, t.i., sambhoga-kajas un nirmana-kajas – starpniecību; 2) sambhogakaja – "svētlaimes ķermenis", esamības komunikatīvais aspekts, kurš kļūst pieejams, kad absolūtā esamība (t.i., dharma-kaja) pieņem vārdu vai tēlu; 3) nirmana-kaja – "iemiesošanās ķermenis", eksistencionālā "esamības pasaulē" forma, ārējā "patiesās" un absolūtās realitātes forma.
37 Izlaistais teksts Dunhuaņas teksta oriģinālā papildināts pēc Kosjodzi izdevuma (skat. a8, 31. lpp.).
38 Klešas, alkas (ķīn. fan nao) – morāli psihiskā "aptumšotība", nemiers, skumjas


(turpinājums sekos...) / (продолжение следует...)


(c) 2009-2020 I.Ribners, tulkojums latviešu valodā
lz

Sestā Patriarha Altāra Sūtra (14-16)



Сутра Помоста Шестого Патриарха (параграфы 14-16)



Iepriekšējās daļas / Предыдущие части:
  Sestā Patriarha Altāra Sūtra / Сутра Помоста Шестого Патриарха


...

§ 14. Psihiskā koncentrācija garīgajā praktikā "jīsjin sāņmei 27 ir pastāvīga apziņas tiešuma (ķīn. džēn sjīņ) realizācija vienmēr un visur: ik brīdi, kad ejat, stāvat, sēžat vai guļat. "Vimalakirti Sūtrā"28 ir teikts: "Apziņas tiešums ir Ceļa mājoklis; apziņas tiešums ir Tīrā Zeme." Nedrīkst, pašam esot ar liekulīgu apziņu, vārdos runāt par tiešumu. Ja jūs vārdos runājat par psihisko koncentrāciju garīgajā praktikā "jīsjin sāņmei", bet nerealizējat apziņas tiešumu [ikdienā], jūs neesat Budas skolnieks. Tikai tad, kad jūs praktizējat apziņas tiešumu un visās lietās un parādībās jums nav nekādu pieķeršanos, to arī sauc par "jīsjin sāņmei".

Maldos nonākušie cilvēki pieķeras lietu un parādību ārējām pazīmēm un, kad viņi [sāk] nodarboties ar psihiskās koncentrācijas praktiku "jīsjin sāņmei", par apziņas tiešumu viņi uzskata nekustīgu sēdēšanu (ķīn. dzuo bu don) un maldīgu uzskatu izskaušanu no apziņas, iedomājoties, ka tā arī ir koncentrācija "jīsjin sāņmei".

Nodarbošanās ar šāda veida praktiku padara [cilvēku] līdzīgu nejūtīgām [lietām] un rada šķēršļus Ceļā-Dao (ķīn. dao). Taču Dao ir jāplūst bez pretestības, jo kā gan tam var pretoties? Ja apziņa aizkavējas pie lietām, tā sasien pati sevi. Ja no nekustīgās sēdēšanas būtu kāda jēga, vai tad Vimalakirti sāktu rāt Šariputru par to, ka viņš nodarbojas ar sēdošo meditāciju mežā?!29

Labie viedie draugi! Un vēl ir cilvēki, kuri māca sēdēt un vērot apziņu, vērot tīrību, nekustoties un neaktivējot [apziņu]. Nodarbojoties ar šādu praktiku, maldos nonākušie cilvēki ne tikai neiegūst apskaidrību paši, bet vēl jo vairāk nostiprinās savos maldos, un šādu cilvēku ir tūkstoši. Tie, kuri māca šādu ceļu, jau no paša sākuma ved lielos maldos.

§ 15. Labie viedie draugi! Kā apskaidrība un gudrība ir saistītas savstarpēji? Tāpat kā lampa un gaisma. Ja ir lampa, ir arī gaisma. Ja nav lampas, nav gaismas. Lampa ir gaismas substance (ķīn. tī); gaisma ir lampas funkcija (ķīn. jon). Lai arī nosaukumi ir divi, savā būtībā tās nav atdalāmas. Apskaidrība un gudrība ir savstarpēji saistītas tieši tādā pašā veidā.

§ 16. Labie viedie draugi! Dharmā nav pēkšņā un pakāpeniskā, bet cilvēki mēdz būt ar asu prātu un dumji. Maldos esošie sludina pakāpenisko ceļu, bet apskaidrotie cilvēki praktizē pēkšņo [apziņas] kultivāciju. Iepazīt pašam savu sākotnējo apziņu nozīmē ieraudzīt savu sākotnējo dabu. Ja tu jau esi atmodies-apskaidrojies (ķīn. u), tad jau no paša sākuma nav atšķirību [starp abām metodēm], bet, ja vēl neesi atmodies, tad ilgu kalpu30 garumā būsi ievilkts pārdzimšanu ciklā.


Piezīmes:
27 Burtisks tulkojums no ķīniešu valodas: samadhi koncentrācija, vai koncentrācija uz trim "apslēptajiem" [Budas ķermeņiem].
28 Pašā "Vimalakirti sūtras" tekstā šīs frāzes nav (skat. a7, 14.sēj., 537–557. lpp.). Kā noskaidrojis F.Jampoļskis, pirmie pieci hieroglifi no šīs frāzes ņemti no teksta "Pusa dzjin" (turpat 542-c. lpp.), bet pārējie pieci – no "Foguo dzjin" (turpat 538-b. lpp.).
29 Runa iet par epizodi no "Vimalakirti sūtras", uz kuru bieži atsaucas čaņ-budisti. Lūk, šis fragments: "Kad es sēdēju mežā zem koka klusējošajā meditācijā, pie manis pienāca Vimalakirti un teica: "Meditējot pavisam nav obligāti sēdēt. Neizpaust savu ķermeni trijās pasaulēs (juteklīgās vēlmēs, formās un bezformīgumā), tā arī būs meditācija. Neiziet no koncentrācijas, kad apdziest visas iekšējās funkcijas, un tajā pašā laikā izturēties pienācīgi – tā arī būs meditācija. Nepamest mācības ceļu un tajā pašā laikā nodarboties pasaulē ar saviem ierastajiem darbiem – tā arī būs meditācija. Neatļaut sev uztraukties visdažādāko slikto nodomu dēļ, bet tā vietā izmantot trīsdesmit septiņus līdzekļus, kas ved pie apskaidrības – tā arī būs meditācija. Neatšķelt uztraukšanos un tajā pašā laikā iekāpt nirvānā – tā arī būs meditācija. Jebkurš, kurš tieši tā praktizē meditāciju, iegūst Budas zīmogu."
Henrihs Djumulens, komentējot šo fragmentu, raksta (skat. a5): "Vispārsteidzošākais augstākminētajā fragmentā ir apgalvojums, ka nevajag novērst uztraukumu. Šīs vietas sakarā tulkotājiem nav vienota viedokļa. Kā seko no skaidrā un nedivdomīgā Kumaradživas tulkojuma, lai sasniegtu apskaidrību, pavisam nav obligāti attīrīt apziņu no tā, kas to uztrauc. Tas precīzi sakrīt ar Hueinena, ķīniešu Dzen sestā patriarha, un viņa skolnieku pozīciju."
Piezīme: "Neatšķelt uztraukšanos un tajā pašā laikā iekāpt nirvānā" nav tas pats, kas "nevajag novērst uztraukumu". Atbildei uz jautājumu "kā pareizi novērst uztraukumu?" ir veltīts viss šīs Altāra Sūtras teksts. (IR)
30 Kalpas (ķīn. cháng) – lieli laika periodi starp pasaules rašanos un izzušanu vienai no laikā un telpā neskaitāmajām pasaulēm. Budismā kalpas iedalās "lielajās" un "mazajās".


Nākamās daļas / Следующие части:
  Sestā Patriarha Altāra Sūtra / Сутра Помоста Шестого Патриарха



(c) 2009-2020 I.Ribners, tulkojums latviešu valodā